Kusiņš: likums ir pēdējais risinājums, ja pārējie nav izrādījušies lietderīgi
Foto: LETA

Ir jāpanāk balanss, lai cilvēki saprastu, kādos gadījumos normatīvais akts ir nepieciešams, mēģinot salauzt priekšstatu, ka likums ir vienīgais līdzeklis, - tas ir pēdējais līdzeklis, ja visi pārējie nav izrādījušies lietderīgi, diskusijā par priekšlikumiem normatīvo aktu grozījumu skaita samazināšanai izteicās Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šodien rīkoja publisku diskusiju saistībā ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa pērnā gada 12.decembra rīkojumu "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai".

Kusiņš izteicās, ka normatīvo aktu skaits vēl nebūt nenozīmē, ka tiks sasniegts sabiedrībai derīgs rezultāts. Viņš arī skaidroja, ka atsevišķi būtu jāaplūko tie normatīvie akti un problēmas, kas ir privāto tiesību subjektu darbības lokā, un tie, kas regulē valsts institūciju iekšējo sadarbību.

Tāpat Juridiskā biroja vadītājs uzsvēra, ka pastāv mīts par normatīvo aktu skaita samazināšanu, taču parādās arvien jaunas jomas, kas iepriekš nebija reglamentētas, tāpēc jāapzinās, ka "paliks tikai sarežģītāk". "Minētais rīkojums ir tikai katalizators, un ar to tiek uzrunāti vairāki subjekti, līdz ar to nav pareizi saprast, ka vienīgi tieslietu ministrs visu atrisinās, jo te ir vairāki spēlētāji," sacīja Kusiņš.

"Mēs gribam uzreiz, lai likums ir atbilde, bet ir jālikvidē šis iemesls, kas mūs stumj šajā virzienā, - ar likumu atbildēt uz jebkuru situāciju," norādīja Kusiņš, piebilstot, ka regulējums ir nepieciešams tad, kad ir iespējams sasniegt iecerēto mērķi.

Tāpat Kusiņš minēja, ka bieži vien personām nav nojausmas, kādus normatīvos aktus viņi pārkāpj, un dažādu regulējumu skaits, piemēram, uzņēmumiem, kļūst apgrūtinošs, ko saka arī pašvaldību pārstāvji. "Ir jāpanāk balanss, lai cilvēki saprastu, kādos gadījumos normatīvais akts ir nepieciešams, mēģinot salauzt priekšstatu, ka likums ir vienīgais līdzeklis, - tas ir pēdējais līdzeklis, ja visi pārējie nav izrādījušies lietderīgi," secināja Saeimas pārstāvis.

Kusiņš norādīja, ka, viņaprāt, pastāv pārāk ilgs apspriešanas process. "Ja ministrija normatīvo aktu projektu nevar saskaņot gada laikā, tad tas iesniedzējam ir jāatsauc," viņš minēja, gan nosaucot to par ķecerīgu ideju. Tādā gadījumā tas uzliks jaunas prasības sākotnēji iesniegtajam projektam un tā kvalitātei.

Papildus kā vienu no idejām Kusiņš izteica "saulrieta klauzulas" izveidošanu, proti, Latvijā pastāv maz tādu likumu, kas ir spēkā esoši uz noteiktu laiku, bet pieņemti likumi, kas ir pastāvīgi. "Ja slimība ir atrisinājusies, tad likumam vairs nevajag pastāvēt, tāpēc vajadzētu raudzīties uz iespēju ieviest likumus, kas reglamentē, bet kam ir noteikts spēkā esamības laiks, bet tā darbību pagarināt varētu tikai caur likuma atkārtotu izvērtēšanu," piedāvāja Kusiņš.

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Kristīne Jaunzeme norādīja, ka Valsts prezidenta rīkojumam bija vairāki mērķi, tostarp aktualizēt jautājumu par fragmentāro tiesisko regulējumu, aizmirstot, ka tas tiek rakstīts ne tikai ierēdņiem vai valsts pārvaldē strādājošajiem, bet jebkuram valsts iedzīvotājam.

"Valsts prezidenta kancelejā mēs izceļam un atbalstām ideju par ministriju atbildības noteikšanu par nozaru "lielajiem" normatīviem aktiem, kas būtu līdzīgi kā Saeimā, kur komisijas skata attiecīgus likumu grozījumus," sacīja Jaunzeme, norādot, ka tas palīdzētu izvairīties no fragmentāras normatīvo aktu grozīšanas.

Jaunzeme tāpat sacīja, ka viens no priekšlikumiem būtu atgriezties pie parlamentāro sekretāru sanāksmēm, kas būtu forums, kur notiktu informācijas apmaiņa par iesniegtajiem priekšlikumiem, līdz ar to izvairoties no pārmetumiem par atsevišķiem priekšlikumiem.

Valsts prezidenta kancelejas pārstāve arī kā vienu priekšlikumiem norādīja iespēju ierēdņiem iziet Valsts administrācijas skolā apmācību kursu par juridisko tehniku. Kopumā viņa izteicās, ka nav vajadzības visas dzīves situācijas aprakstīt likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Source

LETA

Tags

Latvijas Universitāte Saeima Tieslietu ministrija Valsts prezidenta kanceleja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form