Piemēram, tūrists kādā bārā izvēlas iedzert šampanieti, bet bārā šis dzēriens ir dažādu šķirņu, un līdz ar to tam ir dažādas cenas. Ja tūrists izvēlas šampanieti, nepasakot, vai viņš vēlas dzērienu baudīt par 30 vai 800 latiem, bārmenis viņam var piedāvāt augstāko cenu. Tūrists, norēķinoties ar karti, ar savu parakstu vai ievadīto kodu, apliecina, ka piekrīt darījumam. Pēc tam tūrists saprot, cik naudas notērējis, un vēršas policijā. Šādā gadījumā, pēc policijas domām, ir tikai civiltiesiskas attiecības, savukārt, ja naudas izspiešana notiek, pielietojot vardarbību vai draudus, ir pamats runāt par kriminālatbildību.
Tad, kad no ārzemniekiem tika saņemts daudz sūdzību par šīm izklaides vietām, policija devās pie to īpašniekiem mēģināt risināt šos jautājumus. Ķuzis uzsvēra, ka patlaban situācija esot normalizējusies, klubu īpašnieki bijuši izprotoši. Patlaban visās izklaides vietās ir brīvi pieejamas ēdienkartes, kurās norādītas visas cenas un tikai pašu tūristu ziņā ir tās akceptēt vai nē.
Ķuzis arī sacīja, ka policijai nav pamata runāt, ka šīs krāpšanas veiktu kādas organizētas grupas, tāpat neesot reģistrēts neviens gadījums, kad tūrists būtu smagi piekauts vai aplaupīts.
Lai informētu ārzemniekus par to, ko Latvijā labāk nedarīt, kā nekļūt par krāpšanas upuri, drīzumā plānots izdot īpašu bukletu. Ieteikumus ir sagatavojusi policija, bet tā izdošanu finansēs Ārlietu ministrija (ĀM).
Bukletā informācija būs trīs sadaļās - kur zvanīt un ko darīt nelaimes vai krimināla rakstura gadījumā, kādus pasākumus veikt pašaizsardzībai un kas nav atļauts Latvijā.
Sadaļā - kas nav atļauts mūsu valstī, ir informācija par smēķēšanas un alkoholisko dzērienu lietošanas aizliegumu sabiedriskās vietās, bet nekas nav minēts par aizliegumu kārtot dabiskās vajadzības uz ielas, ko nereti iecienījuši darīt ārzemnieki.
Preses konferenci rīkoja ĀM, ņemot vērā ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību satraukumu par tūristu krāpšanas gadījumiem Rīgas bāros un naktsklubos. ĀM ir iesaistījusies pasākumu un informācijas apmaiņas koordinēšanā starp ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un Latvijas kompetentajām institūcijām.
Ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Vanaga kā vienu no problēmām, ko aktualizējuši vēstniecību pārstāvji, minēja policijas svešvalodu neprasmi, kas traucējot komunicēšanu. Tūristi sūdzoties, ka policisti nespēj viņiem sniegt palīdzību, iecirkņos pat atsakoties pieņemt iesniegumus.
Pēc šo sūdzību saņemšanas ĀM sāka sarunas ar RRP vadību, un, kā teica Ķuzis, šādu problēmu vairs nepastāv. RRP ir ieviestas četras štata vietas angļu valodas tulkiem, kas darbam ir gatavi visu diennakti. Arī iesniegumus policijai var rakstīt svešvalodā, uz kuriem pēc laika tiks sniegta atbilde iesniedzējam saprotamā valodā. Pie kam iesniegumus varot arī iesniegt, nedodoties uz iecirkni, bet gan caur vēstniecībām.
Ķuzis informēja, ka RRP patlaban atrodas arī aptuveni 50 kriminālprocesu, kas sākti pret ārzemniekiem jeb par viņu izraisītām nelikumīgām darbībām. Šie procesi ir par huligānismu, svešas mantas bojāšanu vai kādām darbībām nelegālo narkotisko vielu apritē. Pārējie tūristu pārkāpumi, tostarp dabisko vajadzību kārtošana uz ielas, ir administratīvi pārkāpumi.