Uz žurnālistu jautājumu, vai gadījumā, ja Rīgas sanāksmē tiks pieņemta iniciatīva apvienot Višegrādas un Viļņas grupas, stiprināsies četru Višegrādas valstu savstarpējā sadarbība, Kvasņevskis atbildēja apstiprinoši. Viņš norādīja, ka pēc nesen Ungārijā notikušajām vēlēšanām, kurās uzvarēja kreisā Sociālistu partija, Višegrādas grupas sadarbība stiprinās.
"Ja sadarbībai starp Višegrādas valstīm nebūtu perspektīvas, es neierosinātu šo iniciatīvu," teica Polijas prezidents, norādot, ka šī iniciatīva var būt pozitīvs signāls plašākai sadarbībai.
Latvijas prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga pastāstīja, ka šī iniciatīva, pēc Polijas prezidenta domām, ienesīs jaunu garu jaunajās dalībvalstīs. To Kvasņevskis sacījis tikšanās laikā ar Vīķi-Freibergu, norādot, ka ir svarīgi tām valstīm, kas NATO pievienojās iepriekšējā paplašināšanās kārtā, dalīties pieredzē ar tām kandidātvalstīm, kuras sagatavošanās procesā bijušas mazāk veiksmīgas.
Vīķe-Freiberga žurnālistiem atgādināja, ka Polija pārstāv tās NATO dalībvalstis, kas pēdējās uzņemtas aliansē. "Polija ir pierādījusi paplašināšanās pamatotību ar savām sekmēm kā jaunā NATO dalībvalsts," teica prezidente, norādot, ka Polija aktīvi atbalsta tālāku paplašināšanos.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, komentējot Kvasņevska ieceri, norādīja, ka, arī veidojot Viļņas desmitnieku, katrai valstij bija svarīgi padarīt savu balsi dzirdamāku, darbojoties kopā.
Viņš gan uzsvēra, ka katru valsti vērtēs pēc individuāla darba, bet, tikai darbojoties kopīgi, Viļņas desmitnieka un Višegrādas grupas valstis nostiprinās savu vārdu starptautiskajā arēnā.
Višegrādas grupu 1991.gadā izveidoja Ungārija, Polija un Čehoslovākija, un tā tika nosaukta pēc Višegrādas ciema nosaukuma Ungārijas ziemeļos, kurā notika grupas pirmā galotņu tikšanās. Pēc Čehoslovākijas sadalīšanās gan Čehija, gan Slovākija kļuva par Višegrādas grupas dalībvalstīm.
Polija, Čehija un Ungārija kļuva par NATO dalībvalstīm 1999.gada martā. Savukārt Slovākija cer novembrī Prāgā gaidāmajā NATO sanāksmē saņemt uzaicinājumu iestāties aliansē.
Savukārt Viļņas grupa izveidota 2000.gada maijā un tajā ietilpst NATO kandidātvalstis Albānija, Bulgārija, Horvātija (pievienojās grupai 2001.gada maijā), Igaunija, Latvija, Lietuva, Maķedonija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija.
Viļņas desmitnieka valstis sekmīgi sadarbojušās, regulāri rīkojot augsta līmeņa tikšanās, kā arī veicinot praktisko sadarbību un viedokļu apmaiņu. Sadarbība Viļņas grupas ietvaros ir palīdzējusi visām kandidātvalstīm NATO integrācijas procesā. Grupa sniegusi praktisku un politisku atbalstu Ziemeļatlantijas aliansei Eiropas drošības stiprināšanā.
BNS jau vēstīja, ka piektdien Rīgā sākas NATO kandidātvalstu vadītāju sanāksme "Rīga 2002: tilts uz Prāgu", kurā piedalās NATO kandidātvalstu premjerministri, prezidenti, Eiropas valstu aizsardzības ministri, delegācijas no NATO dalībvalstīm un ziemeļvalstīm, lielāko alianses dalībvalstu parlamentu pārstāvji un vairāki pasaulē pazīstami un ietekmīgi nevalstisko un akadēmisko aprindu pārstāvji, lai kopīgi apspriestu NATO kandidātvalstu lomu eiroatlantiskajā drošības nodrošināšanā un alianses uzdevumus pēc Prāgas sanāksmes novembrī.
Tikšanās Rīgā būs pēdējā NATO kandidātvalstu ministru prezidentu tikšanās pirms izšķirošās NATO valstu vadītāju sanāksmes šā gada novembrī Prāgā, kur paziņos par nākamo alianses paplašināšanās kārtu.
Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm cer sanāksmē Prāgā saņemt uzaicinājumu iestāties NATO. Šobrīd Latvija, Lietuva un Igaunija tiek uzskatītas par reālākajām kandidātēm otrajai paplašināšanās kārtai.