Lai gan deputāti neizskatīja grozījumus Satversmē, kā nākamo jautājumu Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus parlamenta Kārtības rullī, kas nosaka prezidijam pienākumu ziņot Saeimai par deputātu administratīvu sodīšanu, lai gan vēl nav atbalstīti grozījumi Satversmē.
Grozījumu projekts paredz, ka “pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas”. Pašlaik Satversmē bija noteikts, ka “pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas”.
Atteikties no imunitātes pret administratīvajiem sodiem ierosināja deputāti Linda Mūrniece, Kārlis Šadurskis, Ēriks Zunda, Augusts Brigmanis, Māris Grīnblats. Satversmes grozījumu autori norāda, ka Satversmes normas mērķis ir bijis “nodrošināt Saeimas deputātu, un līdz ar to arī parlamenta netraucētu darbu, bet pašreizējā tiesiskajā situācijā ir jāatzīst, ka šādi grozījumi nevis netraucē parlamenta darbu, bet gan pretēji tās mērķim apgrūtina to ar lēmumprojektiem, kuri neatbilst pastāvošajai izpratnei par tiesisku valsti un sabiedrības locekļu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā”. “Pašlaik pastāvošā likumdošana rada priekšstatu par Saeimas deputātiem kā par personām, kuras ir tiesīgas izmantot iespēju izvairīties no soda par administratīvajiem pārkāpumiem. Tas veicina sabiedrības priekšstatu, ka no likumdošanā noteiktā soda ir iespējams izvairīties, kas vērtējama kā negatīva iezīme no sabiedrības attīstības viedokļa,” uzskata grozījumu autori.