Foto: AFI

Saeimas Juridiskā komisija trešdien kvoruma trūkuma dēļ vēl nesāka grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, izskatīšanu pirms otrā lasījuma.

Kā liecina "Vienotības" politiķu paustais, sēdē nepiedalījās partijas "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti.

Kā informē LRA, ceturtdien pulksten 8.30 sasaukta ārkārtas Saeimas Juridiskā sēde, kurā lems par Satversmes grozījumiem.

Deputāte Inga Bite (LRA), vienīgā LRA pārstāve Juridiskajā komisijā, uz sēdi trešdien nav ieradusies saspringtā debašu grafika dēļ, publiski skaidro apvienība.

LRA izbrīna fakts, ka Satversmes grozījumi trešdien netika izskatīti kvoruma trūkuma dēļ, jo atbalstu Satversmes grozījumiem par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām iepriekš izteica pilnīgi visas Saeimā pārstāvētās partijas. Taču uz sēdi, lai lemtu par šo jautājumu, nebija ieradies vairākums.

"Saeimas Juridiskā komisija bija savlaicīgi informēta par to, ka šodienas sēdē nepiedalīšos. Tā noteikti bija mūsu kļūda, ka paļāvāmies uz to, ka Saeimā pārstāvētās partijas turēs savu vārdu," apvienības publiskajā apziņojumā norāda deputāte Bite. "Taču pēc šodienas varam secināt, ka uz ZZS un "Saskaņas" doto vārdu paļauties nedrīkstam."

Uz sēdi bez LRA Bites nebija ieradušies arī divi "Saskaņas" pārstāvji − Aleksandrs Jakimovs un Jūlija Stepaņenko, kura Juridiskās komisijas sēdes laikā atradās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kuras sastāvā viņa nav. Tāpat uz sēdi nebija ieradušies divi Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti − Guntis Kalniņš un Gundars Daudze. Sēdi neapmeklēja arī Gunārs Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no ZZS).

Vēstīts, ka šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai, nepieciešams nodrošināt darba procesa caurskatāmību. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, Satversmes grozījumu anotācijā atzīmējuši tā autori.

Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Likumprojektu par grozījumiem Satversmē iepriekš Saeimā iesniedza Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

LRA pārstāvis Edvards Smiltēns iepriekš Juridiskai komisijai uzsvēra, ka būtībā šie grozījumi ir "ārkārtīgi vienkārši, iespējams, vienkāršākie Saeimas vēsturē", jo nepieciešams vienā vārdā grozīt vien divus burtus. Deputāts uzsvēra, ka jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā ir gadiem ilgi diskutēts jautājums, un sabiedrība sagaida risinājumu. Viņaprāt, sabiedrība grib zināt, kā balsojuši viņu priekšstāvji, kā tiek realizēta tautas griba.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!