LĀB ir 'nulles tolerance' pret pārkāpumiem; biedrība gatava pārskatīt Ētikas kodeksu
Foto: Shutterstock

Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) ir "nulles tolerance" pret pārkāpumiem, tāpat biedrībā plānots darbs pie Ētikas kodeksa un citu regulējumu pārskatīšanas un uzlabošanas, tā izskanēja trešdienas, 26. janvāra, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur tika skatīts jautājums par ārstniecības personu darbības pārkāpumiem, profesionālo ētiku un ar to saistītajiem sertifikācijas aspektiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā sēdes sākumā ieskicēja komisijas vadītājs Andris Skride (AP), ir vairākas būtiskas tēmas, kurās ir bijuši konkrēti gadījumi, par kuriem ir kopīgi jādomā, kā tos nepieļaut, piemēram, viltus ziņu izplatīšana, ārstniecības personas ļaunprātīga sava stāvokļa izmantošana, kas viss iet kopā arī ar sertifikācijas jautājumu – tā īslaicīga apturēšanu pārkāpumu gadījumos.

LĀB valdes loceklis Viesturs Boka sēdē atzina, ka arī jautājums par viltus ziņām un to kontrolēšanu ir ļoti sarežģīts, jo jāvērtē arī izmaiņas, kas notikušas pēdējos desmit gados, kā arī gan sabiedrības kultūra, gan vēsturiskā attīstība ir daudz ilgāka, bet pretrunas pēdējos gados saasinās. "Pamatā visiem jāsaprot, ka Ārstu biedrība šo problēmu atzīst, paldies, ka tas jautājums šādā līmenī tiek izskatīts un kaut kādam risinājumam tuvākā vai tālākā laikā jābūt. Tikai liekas, ka ātrs risinājums šeit nez vai būs, lielā mērā tas saistās ar visas sabiedrības domāšanas un kultūras izmaiņām. Ne par velti šobrīd runājam par medijpratību, kas palīdz cilvēkiem atšķirt viltus ziņas," sacīja Boka.

Tāpat viņš norādīja, ka ārstniecība ir reglamentēta sfēra un ļoti daudz tajā dara reglamentēti, ar protokoliem, bet paralēli cilvēki ietekmējas arī no citām metodēm, tautas medicīnas. Viņš šaubījās, ka tikai ar reglamentiem izdosies to izskaust, minot piemēru, ka ar "sauso likumu" pasaulē netika izskausts alkoholisms. Viņaprāt, reglamentējošās un aizliedzošās metodes vien nepalīdzēs, lai gan tas, ka pie tā ir ķērušies, ir pareizi.

Boka uzsvēra, ka "nulles tolerancei" ir jābūt pret iespējamiem kaitējumiem, bet problēmu sarežģī arī tas, kas noteiks kaitējuma varbūtības procentu.

Boka uzsvēra, ka Ārstu biedrība ir gatava pārskatīt Ētikas kodeksu, Aroda tiesas nolikumu, arī iekšējos un ārējos normatīvos aktus. Tāpat viņš norādīja, ka visu izšķirs sadarbība starp profesionālām organizācijām, biedrībām, gan ar politikas veidotājiem, uzraugošajām institūcijām, kas, pēc viņa domām, noteikti dos rezultātu.

"Vajadzētu normatīvajos aktos panākt, ka Veselības inspekcija, prokuratūra un tiesa informē Ārstu biedrību par pieņemtajiem lēmumiem un ir tiesīgi to darīt, jo normatīvie akti piešķir ne tikai tiesības, bet arī pienākumu. Tad, ja ir bijis kāds nodarījums, arī Ārstu biedrībā var spriest par disciplināratbildības piemērošanu," viņš sacīja, piebilstot, ka nevajadzētu aizmirst darba devēja pienākumus, jo lielākā daļa ārstu strādā darba attiecībās ar ārstniecības iestādi un darba devējs lielā mērā ir atbildīgs, kas tur notiek, un visātrāk konstatēt dažādus notikumus var tieši darba devējs savā iestādē. Šajā līmenī, viņaprāt, arī vajadzētu domāt, kā iesaistīt darba devējus vispārējās kultūras uzlabošanā. "Problēma ir, mēs to atzīstam un esam gatavi risināt," viņš uzsvēra.

Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja biedrības gatavību kaut ko mainīt, lai uzlabotu esošo situāciju, tomēr aicināja neaizmirst arī par pacientu tiesību aizsardzību. Komisijas deputāte Anda Čakša (JV) rosināja diskusiju par jautājumu, kā pacients var justies drošs, ka viņa intereses tiek pārstāvētas un tas, "kas tiek darīts ārsta kabinetā ir pēc labākajiem nodomiem".

Boka noraidīja Čakšas pārmetumus un uzsvēra, ka ārstiem vienmēr pacienta intereses ir pirmajā vietā, bet, ja ir kādas problēmas, tās ir atbilstoši jāvērtē un jāpiespriež atbilstošas sankcijas.

Skride nobeigumā sacīja, ka pēc pāris mēnešiem pavasarī komisijā atgriezīsies pie šī jautājuma, lai varētu runāt par konkrētiem izdarītiem darbiem un reālu rezultātu.

Šī diskusija Saeimā tika rosināta saistībā ar iepriekš vēstīto, ka pēc vairāku sieviešu iesniegumiem par imunologa Ņikiforenko rīcību Valsts policija 2009. gadā uzsāka kriminālprocesu, kas pēc četriem gadiem tika izbeigts un lieta līdz tiesai tā arī nenonāca. Kā vēstīja Latvijas Radio podkāsts "Dokumentārijs", sievietes uzskatīja, ka vizītēs pie šī imunologa piedzīvotais bijusi seksuāla vardarbība un ka viņš veicis savai specialitātei neatbilstošas manipulācijas. Sievietes pārsūdzēja lēmumu vienreiz, bet prokuratūra to atstāja spēkā. Taču pēc podkāstā "Dokumentārijs" publiskotā žurnālistu pētījuma ģenerālprokurors Juris Stukāns nolēmis vēlreiz pārskatīt lietu, pieprasot visus tās materiālus, lai lemtu par to pārbaudi un turpmāko rīcību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Anda Čakša Latvijas Ārstu biedrība Saeima Veselības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form