Lai pārrunātu šos jautājumus LĀB uz paplašināto valdes sēdi, kas varētu notikt 8.martā, aicinājusi veselības ministru Juri Bārzdiņu, ministrijas Farmācijas departamenta direktoru Juri Bunduli un Valsts zāļu aģentūras direktori Ingūnu Adoviču.
Paziņojumus, ka ārsti apzināti izraksta dārgākas zāles, LĀB uzskata par bezatbildīgiem, jo pie vainas varētu būt zāļu vairumtirgotavas.
"Pēdējā laikā publiski izskanējis, ka pacienti pārmaksājuši septiņus miljonus latu, kas varētu būt saistīts ar to, ka aptiekās iegādājušāss dārgākus analogus vai patentpreparātus ģenērisko zāļu vietā. Ministrija neredz, ka aptuveni 70 miljonus pacienti varētu būt pārmaksājuši vairumtirgotāju monopolstāvokļa dēļ," uzsvērts vēstulē.
Zāļu cenas Latvijā esot sasniegušas augstāko līmeni Eiropā un ievērojams kāpums noticis pēdējā pusgada laikā, kad Saeima "mums nesaprotamu, iespējams, koruptīvu iemeslu dēļ nolēma mainīt Farmācijas likumu – nepieļaut aptieku nonākšanu aptiekāru īpašumā, bet ar likumu stiprināja vairumtirgotāju īpašumtiesības pār aptiekām". Šobrīd vairāk nekā 85% aptieku ir vairumtirgotāju radītu aptieku ķēžu sastāvā, min biedrība.
LĀB norāda uz zāļu tirdzniecības kompāniju "Repharm", kuras sastāvā ir "Sentor Farm" (Mēness aptiekas) un "Recipe pluss" zāļu lieltirgotavas.
"Ir dzirdēts, ka vairumtirgotāji pieprasa zāļu ražotājiem atlaides no 30% (recepšu medikamentiem) līdz 70% (bezrecepšu medikamentiem). Zāļu ražotāji par šādu summu paceļ cenu," vēstīts vēstulē.
LĀB arī kritizē ierosinājumu ārstam uz receptes izrakstīt tikai zāļu ķīmisko nosaukumu, bet izvēli – kuru no analogiem pacientam pārdot – atstāt aptiekāra ziņā.
"Latvijas aptiekās strādā ap 1300 farmaceitu, bet zāles mēdz pārdod aptiekāru palīgi ar vidējo izglītību. Gan aptiekāri, gan aptiekāru palīgi ir tieši atkarīgi no saviem "maizes devējiem", aptieku īpašniekiem – zāļu vairumtirgotājiem," norāda LĀB.
Mediķu organizācija arī noraida, ka ārsti ir negodīgi un izraksta to ražotāju zāles, kas ārstus atbalstījuši.
"Vairāk nekā 90% ārstu no zāļu firmām nesaņem neko vairāk kā pildspalvu, blociņu vai līdzvērtīgu minimālu dāvaniņu. No Latvijas uz starptautiskām konferencēm - ar vai bez zāļu firmu atbalsta - brauc aptuveni 400 ārstu, kas nozīmē 5% no Latvijas ārstiem, kas patiesībā nenosaka zāļu izrakstīšanas tirgu," skaidro mediķu organizācija.
Zāļu firmas atbalstot konferences un kongresus, rīkojot tur savas prezentācijas un stendus. Tādēļ konferencēs ārstiem esot jāmaksā mazāka dalības maksa. "Bet lielākā daļa ārstu nudien nesaista šo zemāko cenu ar zāļu firmu ietekmi, jo šīs konferenču un kongresu cenas tāpat ārstam ir ļoti augstas salīdzinot ar viņu algām," sacīts vēstulē, ko parakstījis LĀB biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš.
Biedrība uzskata, ka mēdz būt gadījumi, kad ārstam jāizraksta konkrēts medikaments, nevis analogs un zāļu izrakstīšana pēc ķīmiskā nosaukuma varētu radīt tikai pārpratumus.
"Bez tam mēs nesaprotam, kādēļ ārsta funkcija – izvēlēties zāles, kas balstīta uz anamnēzi, slimības vēsturi, laboratorijas izmeklējumiem, vizuālo diagnostiku, kā arī ārsta pieredzi, – jānodod aptiekāram vai aptiekāra palīgam, kuram visa informācija būtu jāsavāc rindā pie aptiekas letes. Vēl vairāk – šī informācija būtu jāsavāc no radinieka, kas atnācis pēc zālēm," pauž biedrība
LĀB paplašinātā valdes sēdē iecerēta 8. martā plkst. 17.00.
Jau vēstīts, ka aptieku pārstāvji un Konkurences padome medikamentu cenu samazināšanai Latvijā aicinājuši noteikt, ka ārsti receptēs nenorāda konkrētu medikamentu nosaukumu, bet gan zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu.
Aktīvās vielas norādīšana zāļu receptēs konkrēta medikamenta nosaukuma vietā būtu labs risinājums ideālā tirgus situācijā, taču Latvijā tuvākajā laikā to nav plānots ieviest – tas vispirms rūpīgi jāizdiskutē, tā iepriekš atzinis veselības ministrs Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība).