Labklājības ministrijas (LM) tiešā atbildībā ir sociālās garantijas, tāpēc to nedrīkst vadīt ministre, kura, iespējams, bijusi līdzatbildīga par izvairīšanos no sociālo iemaksu veikšanas, portālu "Delfi" informēja Latvijas Zaļās partijas (LZP) priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Tavars uzsvēra, ka labklājības ministres Ramonas Petravičas ("KPV LV") arguments, ka SIA "Monēta" pieder viņas vīram un nav viņai piederošs uzņēmums, nepārliecina. Viņa ieskatā Petraviča kā finanšu vadītāja uzņēmumā "Monēta" ir līdzatbildīga par tur notiekošo. Līdz ar to viņas atrašanās labklājības ministres amatā "ir pat absurda".
"Mēs noteikti nespētu iedomāties Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā cilvēku, kurš būtu ierauts baumās par līdzdalību PVN karuselī. Vai vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas ministru, kurš iejaukts nelegālo atkritumu ievešanas shēmās," pauda LZP valdes priekšsēdētājs Tavars.
"Taču mums ir labklājības ministre, kura priekšvēlēšanu reibonī sola rūpēties par maznodrošinātajiem, tai pat laikā, būdama finanšu vadītāja sava vīra uzņēmumā, "pievērusi acis" uz savu darbinieku sociālo drošību," turpināja politiķis.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka kopš janvāra, kad labklājības ministres amatam izvirzīja un vēlāk apstiprināja Saeimas deputāti Petraviču, ir saglabājusies šaubu ēna par to, ka uzņēmumā SIA "Monēta", kurā Petraviča vadīja finanses, ilgstoši maksātas "aplokšņu algas".
"Delfi" jau vairākkārt ziņoja par šo jautājumu, tai skaitā publicējot darbinieku, kuri vēlējas saglabāt anonimitāti, liecības.
Sarunai "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā piekrita arī bijušais uzņēmuma darbinieks Dainis Prātiņš, kurš bez anonimitātes intervijā apliecināja — no Petravičiem saņēmis aplokšņu algu.
Tāpat vēstīts, ka ņemot vērā, ka publiski tiek pausts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau ir veicis pārbaudes SIA "Monēta", portāls "Delfi" vērsās arī pie dienesta. VID portālam "Delfi" norādīja, ka dienestam nav tiesību publiski izpaust informāciju, kas ir dienesta rīcībā gan par konkrētu uzņēmumu, gan veicamiem kontroles pasākumiem.
"Bez šaubām, darbs ar uzņēmumu notiek," pauda dienestā, taču konkretizēt skaidrojumu VID nav tiesīgs.
Kā uzsvēra dienestā, saņemot sūdzības par pārkāpumiem, VID tās vienmēr izvērtē un lemj par pārbaudes pasākumu uzsākšanu. Ievērojot principu "Konsultē vispirms", VID vienmēr vispirms komunicē ar uzņēmumu.
Ja preventīvais darbs ar uzņēmumu nerezultējas ar panākumiem, piemēram, neizdodas sazināties, lai iegūtu atbildes uz VID jautājumiem, seko kontroles pasākumi.
