Foto: DELFI
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Virusoloģijas laboratorijā apstiprināts pirmais gripas gadījums Latvijā šajā sezonā, portālu "Delfi" informēja LIC.

Pacients piecas dienas pēc atgriešanās no ceļojuma Ķīnā sajuties slikti un vērsies pie mediķiem. "Visticamāk, tas ir ievests gripas gadījums," atzīst LIC direktore, profesore Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka pacients ir rīkojies pareizi, nekavējoties vēršoties pie ārsta, jo visas saslimšanas pazīmes liecinājušas par aizdomām, ka tā ir gripa. Laboratoriskie izmeklējumi LIC virusoloģijas laboratorijā aizdomas apstiprināja. Saslimušajam konstatēta infekcija ar B gripas vīrusu.

"Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus un ko izraisa A un B gripas vīrusu tipi. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2 - 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības. Slimības epidēmiski pacēlumi vērojami gandrīz katru gadu, ilgst 5 līdz 8 nedēļas, saslimst 10-40% iedzīvotāju. Klīniski izpaužas ar augstu temperatūru, vājumu un klepu. Gripas galvenās īpatnības ir tās epidēmiskā izplatīšanās un mirstība no pneimonijas, kas rodas kā gripas komplikācija," skaidro Rozentāle.

LIC epidemioloģe Irina Lucenko skaidro, ka atkarībā no gripas vīrusa antigēnu atšķirībām ir trīs vīrusa serotipi – A, B un C. A gripas vīrusi izraisa epidēmijas un pandēmijas, savukārt B gripas vīrusi izraisa sezonālus neliela apjoma epidēmiskus gripas uzliesmojumus. C gripas vīrusu antigēnā struktūra nav pakļauta izteiktām pārmaiņām, tāpēc tie izraisa sporādiskus gripas gadījumus.

Gripas pazīmes ir pēkšņs slimības sākums; drebuļi un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 38 – 40 grādiem; stipras galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes; sāpes acu ābolos; kasīšanās sajūta rīklē; sauss kairinošs klepus; sāpes aiz krūšu kaula; izteikts nespēks.

Ja parādās gripai līdzīgie simptomi nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu; slimniekam jāpaliek mājās; slimnieku izolē atsevišķā istabā; ja tas nav iespējams, slimnieka gultu jānorobežo ar vismaz 1,5 metru augstu aizslietni; regulāri jāvēdina telpas; slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas piederumi; deguna šņaukšanai jāizmanto vienreizlietojamas salvetes, kuras pēc lietošanas izmet atkritumos vai iznīcina; visiem jārūpējas par roku tīrību; ja rokas nav iespējams mazgāt zem krāna ūdens, tās jātīra ar mitrām salvetēm; salvetes pēc lietošanas jāizmet; jādzer daudz šķidruma – tējas, dabīgas sulas, minerālūdens; medikamentu lietošana jāsaskaņo ar ārstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!