Lācenes Mades nedienas saņem 'Zirgābola' balvu kā gada 'Ķēziens sirdī'
Foto: DELFI

Traģisko notikumu ar Līgatnes dabas taku lāceni Madi vides aizsardzībā ieinteresēto domubiedru grupa “Zirgābola balvas padome” atzinusi par pērnā gada “Ķēzienu sirdī”, tam piešķirot vienu no gadskārtējām “Zirgābola” balvām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Zirgāboli" ir provokatīva balva, kas tiek piešķirta „vides ķēzītājiem". Tā tika dibināta 2009.gadā kā līdzsvarojošs papildinājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ikgadējai balvai „Ābols" par vides uzlabošanu un aizsardzību. "Zirgābolu" mērķis ir pievērst uzmanību vides aizsardzības praksei un problēmām Latvijā, videi nedraudzīgiem projektiem, amatpersonu darbībai un bezdarbībai vides aizsardzības jomā, ignorējot nevalstisko organizāciju un sabiedrības viedokli, proti, vides "ķēzīšanai" un "ķēzītājiem".

Kā portālu „Delfi" informēja domubiedru grupas pārstāvji, notikumam ar Madi balva „Ķēziens sirdī" piešķirta, jo Gaujas Nacionālā parka amatpersonas bija atbildīgas par to, lai Mades mājas, kurās viņa bija mīļais, jaukais Līgatnes lācis, kuru barot ar kārumiem un pie kura braukt ciemos brīvdienās ar bērniem, būtu tādas, lai viņa nevarētu no tām izkļūt un pārtapt par apdraudējumu tuvāku un tālāku māju iedzīvotājiem. Tieši cilvēkiem pēc 2011.gada notikumiem bija jāizdara viss iespējamais, lai Madei vairs nekad nevarētu rasties iespēja doties pastaigās pa Līgatnes dabas takām un viņu nebūtu jānošauj kādas tuvējās mājas pagalmā. Jo tieši cilvēki ir tie, kas Madi padarīja par to, kas viņa bija - zvēru, kurš nebaidās no cilvēkiem un tāpēc var kļūt tiem bīstams.

Savukārt "Lielā zirgābola" balva piešķirta Zemkopības ministrijai (ZM), jo ministrija "mērķtiecīgi, sistemātiski un apzināti normatīvo aktu sagatavošanā un praksē pēdējā gada laikā vērsusies pret dažādām vides aizsardzības politikas jomām".

Balva par "Ķēzienbudžetu" piešķirta Finanšu ministrijas, valdības un Saeimas nolemtajam par to, ka Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) ir jānodrošina 50% sava budžeta, veicot mežizstrādi tās apsaimniekošanā esošajos mežos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 2013.gada budžetā DAP šādā veidā jāiegūst 701 950 lati, kas nozīmē, ka, lai nodrošinātu dabas aizsardzību, dabas aizsargātāji spiesti iznīcināt to, kāpēc vispār dabas aizsardzības nozare izveidota.

Kā "Ķēzienakts" balvu saņēmis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", kas atzīts par "lielisku pretimnākšanu krasta kāpu aizsargjoslas apbūvētājiem", jo tiek atcelta prasība pirms būvniecības saņemt ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Šis likumprojekts paredz arī atcelt VARAM kompetenci apstiprināt ciemu robežas krasta kāpu aizsargjoslā, nenosakot līdzvērtīgas pilnvaras ministrijas padotības iestādēm.

Par "Ķēzienmahināciju" domubiedru grupa atzinusi grozījumus "Meža likumā", kas dod vienreizēju iespēju noslēpt no sabiedrības būvniecību mežā. Saskaņā ar šo likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi nosaka, vai, pareizāk - nenosaka, kāda veida būvniecība var tikt veikta mežaparkā, kas nozīmē, ka mežaparkā var pieļaut gan privātmāju, hoteļu un atpūtas centru, gan pat helikopteru nosēšanās laukumu u.c. visdažādākā veida būvniecību. Mežaparka teritorijā, kas neatrodas 300 metru zonā no jūras, jebkādās platībās var tikt veikta jebkāda veida būvniecība.

Par gada "Finanšu ķēzienu" atzīts AS "Grobiņa" projekts "Jaunas kažokzvēru audzētavas būvniecība", kam Lauku atbalsta dienests apstiprināja vairāk nekā 1,4 miljonus latu liela Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piešķiršanu, tādējādi visi Dienvidkurzemē pieejamie līdzekļi tika vienai saimniecībai, sākotnēji atstājot bešā vienpadsmit zemnieku saimniecības, kuru rakstītie projekti bija ieguvuši vienādu atbalsta punktu skaitu. Pēc saceltās ažiotāžas tomēr atradās nauda, ko sadalīt papildus.

Par "Zaļo pīlīšu pūšanas ķēzienu" atzīta kompānijas "L&T" (Lassila and Tikanoja) rīcība, Latvijā vairākus gadus izmantojot pasaulē populārākās vides izglītības programmas Ekoskolas vārdu. Jau 2010. gada aprīlī Vides izglītības fonds un starptautiskā organizācija „FEE International" uzņēmumu informēja par nepieņemamu Ekoskolu vārda lietošanu uzņēmuma reklāmas iniciatīvā un aicināja pārtraukt programmas vārda izmantošanu. Pat pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem un centieniem rast risinājumu uzņēmums "L&T" šo aicinājumu ignorēja, vēl vairāk - aizmuguriski iesniedza pieteikumu reģistrēt komerciālu preču zīmi ar Ekoskolu nosaukumu, lai īstenotu reklāmas aktivitātes zem biznesa domēna www.ekoskola.com. Vides izglītības fonds Patentu valdē uzvarēja prasībā par Ekoskolas vārda lietošanas aizliegumu "L&T" komercijas nolūkos, jo uzņēmuma argumenti, ka "mūsu acīs Ekoskola neatšķiras no ekokastes" un "ja Vides izglītības fonds nepelna ar Ekoskolām, tas neliedz mums to darīt" nepārliecināja arī Patentu valdi. Tā pierādījās, ka "L&T" negodprātīgi zog Ekoskolu vārdu, norāda "Zirgābola balvas padomē".

Balva kā gada "Ķēzītājam" piešķirta Pārresoru koordinācijas centram (PKC), kas, neskatoties uz NVO centieniem, neuzskatīja par vajadzīgu iekļaut vides jautājumus Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam.


"Zirgābola balvas padomē" ir organizācijas "Vides vārds", "Zaļā brīvība", "Vides aizsardzības klubs", "Vides izglītības fonds", "Dzīvnieku drauga fonds", "Latvijas Zemes draugi", "Dzīvnieku SOS", "|Koalīcija dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai, "Dzīvnieku brīvība, homo ecos" un Latvijas zaļā kustība.


"Zirgābola balvas padome" norāda, ka tā izprot, ka nepārstāv visas sabiedrības viedokli, jo atsevišķas sabiedrības grupas vai personas atbalsta "ķēzīšanos un ķēzītājus", taču laikā, kad Latvijas daba rāda visu zaļās krāsas toņu skaistumu, padome vēlas atgādināt, ka Latvijas „zaļums" nebūt nav tikai putnu vērošanas iespēja tūristiem, atsevišķas izkoptas dabas takas vai eiroremonta viesu mājas ezeru un upju krastos, bet gan ilgtermiņa, profesionālā un godprātīgā valsts politikā un tās īstenošanā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dabas aizsardzības pārvalde Eiropas Savienība Finanšu ministrija Gauja Lācene Made Lauku atbalsta dienests Saeima Zemkopības ministrija VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form