Nākamgad paredzēts meklēt jaunus risinājumus, kā pasargāt pie Rīgas pils mūra un uz īpaši izveidotajiem paliktņiem izvietotās svecītes no "mini ugunsgrēkiem", kas Lāčplēša dienas vakarā radās lielā karstuma dēļ, otrdien vēsta LNT ziņu raidījums.
Raidījums vēsta, ka cita citai ļoti tuvu novietotās sveces aizdegušās, tāpat no karstuma ieliekušies no speciāli to izvietošanai izgatavotie metāla plaukti.
Otrdien speciālisti rūpīgi apskatījuši Rīgas pils mūri un nolēmuši, ka nepieciešams meklēt risinājumus, lai šāda situācija pēc gada neatkātotos. Tāpat mūris no svecītēm esot apkvēpis, taču tā tīrīšanai paredzēts izmantot īpašus līdzekļus.
Jau vēstīts, ka brīvības cīnītāju piemiņai domāto svecīšu nolikšanai Rīgas pils mūrī īpaši paredzētie īpašie paliktņi nenodrošina to, ka visi kārotāji savu svecīti pie pils mūra var nolikt. Tāpat uz paliktņiem novietotās svecītes ir cita citai par tuvu un mēdz laiku pa laikam izraisīt "mini ugunsgrēkus", pirmdienas vakarā vēsta televīzijas.
Jau vēstīts, ka Rīgas pils remontdarbu dēļ šogad Rīgas aizstāvju piemiņai vairs svecītes nevar novietot pils mūra sienas spraugās, bet gan tās jāliek uz speciāliem metāla paliktņiem. Tāpat šogad svecītes var nolikt ierobežotā mūra posmā.
Kā vēsta raidījums, svecītes uz plauktiņiem laiku pa laikam uzliesmo, tāpēc pie pils dežurē ugunsdzēsēji, kuri uzmana situāciju.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" pirmdien vēstīja, ka skats nav tik iespaidīgs kā citus gadus, jo īpaši izveidotie plauktiņi nenodrošina iespēju visiem kārotājiem savu svecīti novietot. Turklāt svecītes, kas ievietotas plastmasas korpusos, mēdz aizdegties, jo tās cita citai tiek liktas par tuvu.
Rīgas pils rekonstrukcijas arhitekti šogad izdomājuši risinājumu kā svecīšu novietošanu padarīt ērtāku - esot izgatavoti īpaši metāla paliktņi, kas tikai attiecīgajā dienā tiks iestiprināti mūrī un uz tiem varēšot ērtāk novietot svecītes, nepūloties tās iespiest starpās starp ķieģeļiem, un nebojāt mūri to darot. Paliktņi ļaus arī mūrī pēc tam vieglāk notīrīt, iepriekš vēstīja Valsts prezidenta kanceleja.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki. Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.
Šo dienu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
