Lai augstākās izglītības sistēma strādātu pēc 2020. gada jāpiešķir ap 300 miljoni eiro finansējums
Foto: LETA

Lai nodrošinātu augstākās izglītības sistēmas funkcionēšanu pēc 2020. gada, noslēdzoties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmai, aptuveni 300 miljoni eiro ES līdzekļu jāaizstāj ar valsts naudu, pirmdien žurnālistiem uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.

Kiopa kopumā piekrita Valsts kontroles ziņojumā par augstākās izglītības finansēšanas sistēmu paustajam pārmetumam, ka pašlaik neesot plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, beidzoties ES struktūrfondu finansējumam 2020. gadā.

"Plāna esamība vai neesamība saistīta ar Izglītības attīstības pamatnostādņu izpildi - tagad tiek īstenotas esošās. Bet par nākamo posmu tiks runāts jauno pamatnostādņu izstrādes kontekstā," teica Kiopa.

Kiopa skaidroja, ka patlaban augstākās izglītības sistēmā noteiktam periodam no ES fondiem tiek investēti apmēram 300 miljoni eiro - apmēram 100 miljoni eiro tiek ieguldīti zinātnes un augstākās izglītības infrastruktūrā, tāpat lieli līdzekļi tiek ieguldīti mācībspēku attīstībā, studiju programmu, mācību satura pilnveidē. Šie līdzekļi dažādu programmu ietvaros būs pieejami līdz 2023. gadam.

"Fondu līdzekļi augstākajā izglītībā ir ievērojami," atzina Kiopa, uzsverot, ka pēc 2020. gada šādi līdzekļi būs jāatrod valsts budžetā. "Ar tādu valsts budžeta apjomu, kas ir tagad, to nevarēs izdarīt. Tas prasīs ārkārtīgi nopietnu izvērtējumu un politisku apņemšanos, izvirzot augstāko izglītību par prioritāti ne tikai vārdos bet arī darbos," pauda Kiopa.

Tas nozīmē, ka valstij no sava budžeta būs jārod vairāk nekā 60 miljoni eiro gadā, lai aizstātu ES struktūrfondu līdzekļu iztrūkumu augstākās izglītības sistēmā, piebilda Kiopa.

Kā ziņots, Valsts kontroles (VK) revidenti secinājuši, ka kopumā augstākās izglītības finansēšanas sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, izejot no izvirzītajām attīstības prioritātēm. Tāpat arī akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas, norāda VK.

Problēmas atklātas arī akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā un labāko pasniedzēju piesaistē. Sistēmas ilgtspēju neveicina arī fakts, ka pašlaik neesot pat plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, kad beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 2020. gadā, norāda VK.

Source

LETA

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus