Lai mazinātu leģionāru slimības izplatīšanos, VM sadarbosies ar Rīgas domi
Foto: F64

Veselības ministrija (VM) plāno sadarboties ar Rīgas domi, lai ierobežotu tā dēvētās leģionāru slimības izplatību, jo lielākā daļa saslimušo ir rīdzinieki, pastāstīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ierēdne norādīja, ka šogad leģionāru slimība konstatēta jau 44 cilvēkiem, turklāt aptuveni 90% pacientu ir no Rīgas, līdz ar to šī problēma jārisina arī ar Rīgas domes palīdzību. Viens no iemesliem slimības izplatībai ir tas, ka ūdens apgādes sistēmās netiek uzturēta pietiekami augsta ūdens temperatūra, sacīja Šmate, piebilstot, ka arī paši iedzīvotāji taupības nolūkos piekrīt ūdens temperatūru nepalielināt. Tāpēc plānots no juridiska aspekta izvērtēt, vai iedzīvotājiem ir tiesības lūgt uzturēt nepietiekami augstu ūdens temperatūru, tādējādi apdraudot savu dzīvību.

Tāpat plānots iedzīvotājus vairāk informēt par šo infekciju un iespējām izvairīties no tās, izvietojot informāciju arī daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, norādīja Šmate. VM jau notikusi tikšanās ar mediķiem un atbildīgajām institūcijām, kur tika diskutēts par šiem jautājumiem.

Saslimstības pieaugums ar legionelozi Latvijā vērojams jau no iepriekšējā gada novembra. Latvijā pirmie divi slimības gadījumi ar leģionāru slimību tika reģistrēti 2001.gadā Rīgā, viens no tiem bija letāls. 2002.gadā tika reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi, nākamos trīs gadus slimība netika reģistrēta, 2006.gada oktobrī tika reģistrēts viens gadījums, 2007.gadā - divi, 2008.gadā - pieci, 2009.gadā - trīs, un pērn ar leģionāru slimību bija inficējušies seši cilvēki.

Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Ar legionelozi nevar inficēties, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes, - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu, vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tām nokļūstot plaušās.

Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī smēķētājiem.

Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī - plus 20-45 grādu karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.

Liela nozīme ir arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulārai tīrīšanai un dezinficēšanai, uzsver LIC speciālisti. Ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks, iesaka epidemiologi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form