Darījumā ar maksājumu karti virs 150 latiem tirgotājiem būs jāprasa klientam uzrādīt pasi vai autovadītāja apliecību. Par to konceptuāli vienojušies lielāko karšu izdevējbanku speciālisti, šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Darījumos virs 150 latiem visiem tirgotājiem, izņemot lielveikalus un viesnīcas, turpmāk būs jāprasa klientam uzrādīt identifikācijas dokumentus - pasi vai autovadītāja apliecību. Banku karšu speciālistu priekšlikumi, kas izstrādāti ar mērķi palielināt drošību norēķinos ar "elektronisko naudu", paredz arī ieviest obligātu uzņēmuma vadības un pārdevēju apmācību un sertifikāciju darbam ar kartēm, laikrakstu informējusi Latvijas Komercbanku asociācijas maksājumu karšu komitejas vadītāja un "Hansabankas" norēķinu karšu nodaļas vadītāja Ināra Tiltiņa. Noteikumi uzliks lielāku atbildību tirgotājiem, taču tajā pat laikā samazinās viņu risku un zaudējumus, ko var radīt krāpšanās ar karti, norādīja speciāliste.

Priekšlikumus rīt izvērtēs Latvijas Komercbanku asociācijas padome. Ja priekšlikumus akceptēs, visas 14 bankas, kurām šobrīd ir licence karšu izdošanai, arī tiks lūgtas akceptēt tos.

Katras maksājuma kartes, ar kuru tiks veikts maksājums lielāks par minēto summu, pazīmes būs jāpārbauda karšu apstrādes centrā, līdz ar to, jo vairāk reižu ir jāveic pārbaude, jo vairāk resursu tas prasīs no karšu apstrādes centriem, norādījusi Tiltiņa, piebilstot, ka arī centri šobrīd ir gatavi papildu darbam. Statistika liecinot, ka vairāk nekā 100 latus vienam pirkumam šobrīd tērē tikai divos līdz četros tūkstošos darījumu mēnesī, līdz ar to kā "slieksnis" izvēlēti 150 lati.

Lielveikali un viesnīcas no saraksta izslēgtas, jo viesnīcās jau prasa dokumentus, savukārt lielveikalos varētu veidoties rindas, banku speciālistu izvēli pamatojusi Tiltiņa.

Laikraksta aptaujātie tirgotāji, kuri savā praksē ir saskārušies ar krāpniecības gadījumiem ar maksājumu kartēm, ir piesardzīgi un viņu vadītajos veikalos pārdevējiem nav sveša dokumentu pārbaude pirms pirkuma. "Uzskatu, ka papildu identifikācijas dokumentu pārbaudi nepieciešams veikt jau pie mazākām summām, piemēram, 50 latiem," norādījusi apģērbu veikala "Bastion" komercdirektore Skaidrīte Helmane.

Tirgotāju viedokļi par uzņēmuma vadības un pārdevēju obligāto sertifikāciju bija visai noraidoši. Priekšlikumi paredz, ka apmācības un sertifikācijas procesu apmaksā vai nu tirgotājs, vai banka. Izdevumu sedzējs esot atkarīgs no savstarpējās tirgotāja un bankas vienošanās, ideju klāstījusi Tiltiņa. To atzinuši arī tirgotāji, taču tajā pat laikā viņos bija satraukums par to, ka nākotnē izmaksas varētu nākties segt pašiem. Lai kontrolētu pārdevēju darbu, banku speciālisti iecerējuši organizēt "pārbaudes pirkumus" veikalos.

Jau ziņots, Igaunijā bijusi prakse, ka, ja darījuma summa pārsniedz 20 latus, norēķinos ar maksājumu kartēm tika prasīts uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Tomēr tagad tas vairs netiek darīts, jo saņemti iebildumi no starptautiskajām maksājumu karšu izsniedzējorganizācijām.

"Bankservisa" Mārketinga departamenta direktore Inese Kalveite aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka plānots arī informēt sabiedrību par norēķinu ar maksājumu kartēm drošību, jo bieži vien karšu lietotāji, pēc transakcijas saņemot čeku no POS termināla, izmet to, lai gan tas satur būtisku informāciju par karti. Nelietīgi cilvēki to var izmantot savās interesēs.

Kalveite nevarēja pateikt, cik krāpniecisku darījumu ar maksājumu kartēm Latvijā konstatēti, gan norādot, ka šādu darījumu skaits valstī sāk pieaugt. Kartes tiekot viltotas pat rūpnieciski, un tās būtiski neatšķiroties no banku izdotajām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form