'Lai noturētu tempu un kvalitāti' – cik valstij nākamgad izmaksās Levits
Foto: LETA

Valsts prezidenta kancelejas budžets nākamgad plānots par 818 tūkstošiem eiro lielāks nekā šogad, kopumā sasniedzot 5,7 miljonus eiro, liecina Saeimā iesniegtais 2020. gada valsts budžeta projekts. Ar to, kādiem mērķiem plānotais budžeta pieaugums tiks izmantots, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju iepazīstināja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Laila Jurcēna.

Raksturojot Valsts prezidenta kancelejas vajadzības nākamajā gadā, Jurcēna atzina, ka, veidojot budžetu, valdība ir sadzirdējusi un atbalstījusi kancelejas pieteiktās prioritātes, un pauda cerību, ka arī Saeimā tās neradīs jautājumus, jo "visi redz kādu tempu uzņēmis un kādā kvalitātē strādā Valsts prezidents Egils Levits".

Prezidenta aktīvajai darbībai ir nepieciešams nodrošinājums, tajā skaitā palielinājums kancelejas darbinieku atalgojumam un komandējumu izmaksām. Jurcēna pastāstīja, ka, pārskatot un precizējot amata pienākumus, kancelejā ir likvidētas trīs amata vietas un radītas sešas jaunas, tātad kopumā trīs jaunas. Kopumā kancelejā patlaban ir 58 darbinieki, bet plānots to skaitu palielināt līdz 61.

Atalgojumam pieaugums daļēji veidojas, jo saskaņā ar likumu pieaug prezidenta, tāpat kā citu augstāko amatpersonu atalgojums. Līdz ar to arī palielinās Prezidenta kancelejas izdevumi sociālo un citu garantiju nodrošināšanai bijušajiem prezidentiem, skaidroja Jurcēna.

Prezidenta kancelejā tiks arī palielinātas algas atsevišķiem darbiniekiem, un tas saistīts ar darbu pienākumu pieaugumu. Līdz ar darba vietu pieaugumu kopējais palielinājums darbinieku atalgojumam plānots 474 tūkstošu eiro apmērā jeb par 14% salīdzinājumā ar šo gadu.

Arī komandējumu budžets aug, jo kancelejā pienākošo ielūgumu uz ārvalstu vizītēm skaits ir liels. Tas daļēji saistīts ar to, ka 2018. gadā Latvijas simtgades gadā mūsu valstī ieradās daudz ārvalstu amatpersonas, un tagad prezidentam ir jādodas atbildes vizītēs. Tam vajag finansējumu, un arī darba apjoms līdz ar šīm vizītēm palielinās, atzina Jurcēna. Komandējumu skaits plānots par 29% lielāks un papildus tam nepieciešami 70 tūkstoši eiro.

Tāpat līdzekļi – 23 tūkstoši eiro – nepieciešami Nacionālās drošības padomes darbam nepieciešamās šifrēšanas iekārtas nomaiņai, jo esošajai ir beidzies darbības termiņš. Arī lietvedības sistēma kancelejā ir no 2006. gada un ir novecojusi. Jurcēna deputātus informēja, ka, izrādās, ka Apžēlošanas dienestam līdz šim vispār nav bijusi sava informācijas sistēma un darbam nepieciešamā informācija tika meklēta manuāli, tāpēc arī šim mērķim nepieciešami līdzekļi – 48 500 eiro.

Tāpat prezidenta kanceleja paredzējusi izstrādāt jaunu mājaslapu, kam vajadzīgi ne tikai vizuāli, bet arī tehnoloģiski uzlabojumi, un tas izmaksās 36 tūkstošus eiro. Sava tiesa līdzekļu – 12 tūkstoši eiro – nepieciešama bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa portreta gleznošanai, kā arī 60 tūkstoši eiro jau agrāk plānotiem Svētku zāles griestu gleznojumiem Rīgas pilī.

Komisijas sēdē Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins atcerējās tādus laikus mūsu valsts vēsturē, kad "prezidenta pienākumus pildīja viens pats Anatolijs Gorbunovs un ar visu tika galā". Tādēļ Kiršteins Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei uzdeva jautājumu, vai valstī, kas nav prezidentāla valsts, kancelejā vajag 61 darbinieku un vai daļu pienākumu nevar veikt Valsts kanceleja.

Jurcēna atbildēja, ka jebkurā valstī prezidenta darbu nodrošina atsevišķa institūcija un 61 darbinieks ir ļoti mazs skaits. Valsts prezidents ir viens no valsts konstitucionālajiem orgāniem, kam ir savas noteiktas funkcijas un atbildība, un tam nepieciešams nodrošinājums, paskaidroja Jurcēna.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Budžets 2020 Egils Levits Saeima Valsts kanceleja Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form