Lai SAB attaisnotu iejaukšanos privātā sarakstē, jābūt ļoti būtiskām interesēm, uzskata eksperts
Foto: LETA

Lai attaisnotu iejaukšanos privātajā sarakstē, jābūt ļoti būtiskām interesēm, komentējot informāciju par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) veikto žurnālista Leonīda Jākobsona portāla "kompromat.lv" sarakstes kontroli, norāda Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs Artūrs Kučs.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad trešās personas piekļūst personas vēstulēm, nepārprotami notiek iejaukšanās indivīda privātumā, tomēr nevar viennozīmīgi teikt, ka noticis pārkāpums, jo drošības iestādēm ir tiesības veikt dažādu materiālu kontroli, ja tam ir nepieciešamība. Viens no tādiem iemesliem pasaulē ir, piemēram, terorisma draudi.

E-pastu pārtveršanas iemesliem un mērķiem jābūt nopietniem, tomēr ir skaidrs, ka informācijas sensitivitāte, kā arī valsts noslēpums neļaus tos atklāt, skaidroja Kučs.

Tomēr pastāv robeža, kad iejaukšanās privātumā kļūst par pārkāpumu, un pastāv problēma, kā nošķirt, vai noticis pārkāpums, norādīja eksperts. Ņemot vērā, ka drošības iestāžu darbinieki kontrolējuši visu e-pastā ienākošo informāciju, jābūt skaidram, vai visi dati atbilst institūciju mērķiem, proti, vai netiek lasīta informācija, kas neattiecas uz lietas būtību, turpināja Kučs.

Runājot par to, ka informāciju par e-pasta saturu drošības dienestiem iedevis uzņēmums, kas uztur e-pastu, Kučs norādīja, ka arī tādi pasaulē zināmi uzņēmumi kā "Google" vai "Facebook" drošības dienestiem sniedz pieprasīto informāciju, līdz ar to nebūtu jārunā par uzņēmuma atbildību, jo viņiem ir jāpilda drošības institūciju pieprasījums.

Tomēr viņš uzsvēra, ka, iespējams, sabiedrībai būtu jāzina vismaz tas, cik bieži tiek pieprasīts kādu noklausīties vai lasīt e-pastus, tomēr šāda statistika nav pieejama.

Drošības policijā atturējās komentēt, cik bieži tā kontrolē privātpersonu privātu elektroniskā pasta saraksti. DP skaidroja, ka gadījumus, kad valsts drošības iestādes kā operatīvo darbību subjektu var veikt korespondences kontroli, nosaka Operatīvās darbības likums. Tas paredz, ka operatīvā korespondences kontrole ir atļauta, ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatotas ziņas par personu saistību ar noziegumu, kā arī par valstij svarīgu interešu, valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu.

Saskaņā ar šo likumu operatīvā korespondences kontrole ir veicama tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Atļauju veikt šos operatīvās darbības pasākumus var izsniegt uz laiku līdz trim mēnešiem, pamatotas nepieciešamības gadījumā to var pagarināt, taču tikai uz to laiku, kamēr attiecībā uz personu tiek veikta operatīvā izstrāde.

Korespondences kontroli var veikt, lai iegūtu, uzkrātu, analizētu un izmantotu likumā noteiktajā kārtībā ar valsts drošības, aizsardzības un ekonomiskās suverenitātes apdraudējumiem saistītu informāciju, valsts noslēpumu un citu valstij svarīgu interešu aizsardzībai, kā arī citos gadījumos, norādīja Drošības policijā.

Žurnālista Leonīda Jākobsona portāla "kompromat.lv" saraksti ilgāku laiku ir lasījuši un kontrolējuši SAB un, iespējams, arī Finanšu policijas pārstāvji, kuri pat Drošības policijai nav paskaidrojuši šīs intereses iemeslus, izriet no portāla "pietiek.com" rīcībā nonākušajiem Drošības policijas materiāliem.

Drošības policijas dokumenti, detalizēti aprakstot šo konkrēto gadījumu, ilustrē, kādā veidā Latvijas specdienesti, izmantojot pašmāju elektroniskā pasta servisu atsaucību, aizvadītajos gados nezināmā apjomā ir lasījuši un kontrolējuši Latvijas pilsoņu elektroniskā pasta saraksti, vēsta portāls.

Saistībā ar šo konkrēto gadījumu SIA "Inbokss" pārstāvis prokuratūrai, atbildot uz tās pieprasījumu, ir ziņojis, ka uzņēmumā esot ieradies Finanšu policijas pārvaldes darbinieks, kura vārdu un uzvārdu viņš vairs neatceroties, un, pamatojoties uz Augstākās tiesas tiesneša vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu, lūdzis izveidot e-pasta adresi, uz kuru tiktu kopēti visi dati no e-pasta adreses "kompromat@inbox.lv".

Source

LETA

Tags

Drošības policija Finanšu policija Latvijas Universitāte Satversme Satversmes aizsardzības birojs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form