Lai sadzīvotu ar Covid-19 ilgtermiņā, jāstrādā pie nozaru drošības algoritmiem – lēmusi valdība (plkst. 21.20)
Foto: Valsts kanceleja

Otrdien, 9. februārī, Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē izskatīti un vērtēti vairāki ar Covid-19 izplatības ierobežošanu un situācijas pārvaldību saistīti jautājumi. Valdība pilnveidojusi pandēmijas laika pārvaldības stratēģiju, kā arī lēmusi par vakcinācijas prioritārajām grupām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē pēc sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka pandēmiju pasaulē tik ātri nepazudīs, tāpēc tikt ar to galā būs ilgtermiņa process. "Tas nozīmē, ka mums visiem sabiedrībā un arī valdībā ir jāpārkārto sava domāšana un pieeja šiem jautājumiem. Mums ir jāattīsta tas, ka mēs varētu ilgākā laika posmā izveidot to, ko mēs varētu saukt par drošu sadzīvi, drošu tirdzniecību, drošu izglītības sistēmu un drošiem pakalpojumiem. Tas ir tas, uz ko mums jāiet, tāpēc esam uzdevuši speciālistiem strādāt pie modeļiem, kas būtu jāmaina un kā to iedzīvināt," skaidroja Kariņš .

Viņš atzina, ka, lai varētu labāk saprast, tika lemts, ka ir labāk jāizmanto pieejamos datus par saslimstību un ierobežojumiem. Valdība arī vienojusies pilnveidot Covid-19 testēšanas algoritmus, lai testēšana būtu vienlaikus plašāka un mērķētāka tur, kur tas nepieciešams.

Kariņš norādīja, ka valdība lēmusi pilnveidot Covid-19 ilgtermiņa pārvaldības stratēģiju visam šim gadam, un tā tapusi ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem. "Zīmīgi, ka šajā pārvaldībā valdība daudz ciešāk iesaistīs gan sociālos partnerus, gan zinātniekus, lai varētu visi sabiedrības atzari kopā meklēt, kā vislabāk ilgtermiņā pandēmiju pārvaldīt," sacīja valdības vadītājs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par mājsēdi brīvdienās turpmāk, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) attālinātās preses konferences tērzētavā norādīja, ka "ceturtdien gaidām iekšlietu ministra ziņojumu un redzējumu". Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija pagarināta līdz 6. aprīlim, bet vēl nav izlemts jautājums par brīvdienu mājsēdi šajā laikā.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) preses konferencē atzina, ka "visiem kopā mums jānonāk pie atskārsmes, ka Covid-19 būs ar mums vēl kādu laiku". Ministrs atzina, ka sabiedrības izturībai "pienākušas robežas" un ir jāmeklē ceļš uz priekšu.

"Ārkārtējo situāciju esam pagarinājuši vēl uz diviem mēnešiem, bet tas nenozīmē, ka divus mēnešus varam neko nedarīt. Mēs šodien daudz diskutējām, kā virzīties uz priekšu, ņemot vērā arī lēmumus, ka mazāko klašu skolēni pagaidām turpina mācības attālināti. Mūsu eksperti kopā ar nozaru speciālistiem strādās pie drošas nozaru darbības algoritmiem, rēķinoties, ka Covid-19 ar mums būs vēl ilgi," sacīja Pavļuts, piebilstot, ka galvenais uzdevums ir samazināt saslimstību, bet līdzšinējās metodes vairs īsti labi nedarbojas.

"Mēs meklēsim citus ceļus. Acīmredzot, mums ir jāfokusējas uz to, kā ir droši darīt tās lietas, kas ir patiešām vajadzīgas un ko vairs nevar atlikt. Pirmkārt, skolas. Mūsu eksperti kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertiem strādās pie tā, pie kādiem nosacījumiem, testēšanas politikas, telpu iekārtojuma un transporta iespējām būtu iespējams uzmanīgi, lēnām, pakāpeniski lemt par klātienes mācībām, sākot ar pašiem mazākajiem. Tas ir jāsagatavo, to nevar darīt pēkšņi, saraustīti un nesagatavojoties," teica veselības ministrs, piebilstot, ka tieši tāpat tiks strādāts ar citām nozarēm.

"Situācija vēl arvien ir gana nopietna, un mums ir kopīgi jādusmojas nevis vienam uz otru, bet uz vīrusu, un jāatrod ceļš, kā vīrusu pārvarēt," teica Pavļuts. Pacietība nepieciešama ilgtermiņā, kamēr visi saņems vakcīnu, uzsvēra ministrs.

Vakcinācija uzņem gaitu

Trešdien, 10. februārī, tiks uzsākta sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku vakcinācija pret Covid-19, otrdien notikušajā preses konferencē atklāja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tāpat valdībā tika apstiprinātas prioritāri vakcinējamās personu grupas, portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā (VM). Ministrijā norādīja, ka, nosakot prioritāri vakcinējamās sabiedrības grupas, ir vadījusies pēc medicīniskām un epidemioloģiskām indikācijām.

Sēdē Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto pasākumu plānu slimnīcu kapacitātes stiprināšanai, piešķirot tam vairāk nekā 66,6 miljonus eiro, portāls "Delfi" uzzināja VM.

Veselības ministrija (VM) arī informē, ka trešdien, 10. februārī, darbu uzsāks bezmaksas tālruņa līnija 8989, lai pieteiktos vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai.

Tālruņa līnijas darba laiks būs katru darba dienu no pulksten 9 līdz 17. Tālruņa līnija izmantojama tikai un vienīgi, lai nodrošinātu iedzīvotāju reģistrēšanu vakcīnas saņemšanai. Jautājumus saistībā ar veselību iedzīvotāji tiek aicināti uzdot savam ģimenes ārstam.

Tālruņa līnija izveidota, lai atvieglotu pieteikšanos tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas objektīvu iemeslu dēļ nevar izmantot pieteikšanās vietni "manavakcina.lv".

Ekonomika cīnās

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV) preses konferencē norādīja, ka tiek turpināts darbs pie tā, lai nākotnē notiktu droša tirdzniecība ar visām preču grupām, kā arī jau šonedēļ notiks sarunas ar skaistumkopšanas un ēdināšanas nozarēm, lai strādātu pie drošām darbības vadlīnijām apmeklētājiem un darbiniekiem.

"Redzam, ka Covid-19 nekur strauji neatkāpsies, tāpēc mums jārada apstākļi, lai mūsu uzņēmēji var strādāt arī šajā laikā un cilvēki var saņemt pamata pakalpojumus, kas viņiem ļoti vajadzīgi," uzsvēra ministrs.

Covid-19 radītā krīze atšķiras no citām krīzēm ar to, ka tā uz katru nozari atstāj citādākas pēdas un ietekmi – daļai iet ļoti smagi, bet daļa uzrāda ļoti labus panākumus, preses konferencē sacīja Vitenbergs par situāciju ekonomikā.

Ir virkne nozaru, kuras Covid-19 apstākļos ir smagi cietušas – pasažieru pārvadājumi, radošās, tūrisms, izmitināšana, ēdināšana, un tām pievienojušās tādas nozares kā pakalpojumu sniegšana un tirdzniecība. Tās ir svarīgas nozares, kuras strādā daudz cilvēku, taču darbs ir ierobežots vai nav iespēju strādāt vispār, atzina Vitenbergs.

Valdība jaunnedēļ izskatīs priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos. Šos ieteikumus sagatavos Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un Ekonomikas ministrija, portālu "Delfi" informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 29. janvārī ar rezolūciju bija uzdevis Veselības ministrijai sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā.

Veselības ministrija ir iesniegusi informāciju par nepieciešamiem pasākumiem skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos, un, balstoties uz Veselības ministrijas redzējumu, priekšlikumus izskatīšanai valdībā gatavo Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un Ekonomikas ministrija.

Stratēģija, kam sekot

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis par pilnveidoto "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanas stratēģiju 2021. gadam" sacīja, ka pandēmijas pārvarēšanai nepieciešama kopīga visu iedzīvotāju, uzņēmēju, pētnieku, NVO iesaiste un rīcība.

"Mums nepieciešams ne tikai pārvarēt Covid-19 pandēmiju, bet arī likt pamatu valsts attīstībai. Stratēģijas mērķis ir strauja saslimšanas mazināšana, vienlaikus rūpējoties par iedzīvotāju veselību, drošību, labklājību, kā arī ekonomikas saglabāšanu un izaugsmi ilgtermiņā. Stratēģija paredz galvenos principus atbalsta un ierobežojošām aktivitātēm, kā arī kopīgām rīcībām," skaidroja Citskovskis.

Stratēģijas centrā ir cilvēka drošība visdažādākajās izpausmēs – pietiekami ienākumi, pieejama veselības aprūpe, sociālā drošība, pieejama izglītība, psihoemocionālais līdzsvars.

"Valsts no savas puses nodrošina pieejamu un savlaicīgu atbalstu, lai mēs paļautos, ko no cilvēkiem seko atbildīga, iesaistoša rīcība, tādā veidā pārvarot pandēmiju," skaidroja Valsts kancelejas vadītājs, piebilstot, ka stratēģijā ir izvirzīti trīs rādītāji, pēc kuriem varēs spriest, vai esam sekmīgi pārvarējuši pandēmiju veselības, ekonomikas un sociālās drošības jomā. Tie ir gan saslimšanas rādītāji, iekšzemes kopprodukta pieaugums un bezdarba līmenis.

Vienlaikus ar stratēģiju apstiprināts arī Covid-19 pārvaldības koordinācijas mehānisms un paredzēts jauns elements – Covid-19 pārvaldības stratēģiskās vadības grupa Ministru prezidenta vadībā ar plašu sociālo partneru iesaisti, akadēmisko un zinātnieku, kā arī galveno krīzes pārvaldības institūciju iesaisti, šādā veidā uzlabojot starpinstitucionālo koordināciju un pašu krīzes pārvaldību kā tādu.

Jau ziņots, ka pretēji nesen valdībā apstiprinātajam tā saucamajam "luksofora principam", Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Ministru kabinetu (MK) aicina apstiprināt reģionālās pieejas principu, lai pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 250 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, drīkstētu atsākt klātienes mācības.

Tāds bija piedāvājums, par ko sākotnēji mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP), norādot, ka "izglītība nav būtiskākais saslimšanas katalizators, ja ievēro epidemioloģisko drošību", norādot, ka klātienes mācību atsākšanās ir politisks lēmums.

Pēc tam izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) vēstīja par atšķirīgu piedāvājumu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Daniels Pavļuts Ekonomikas ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form