Pēc šonedēļ publiski izskanējušajām ziņām par iespējamo karteli būvniecības jomā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien uz īpašu sanāksmi aicināja dažādu iestāžu pārstāvjus, lai lemtu par valdības darāmajiem darbiem šajā situācijā. Nepilnu stundu ilgušajā sanāksmē panākta vienošanās, ka līdz 1.oktobrim Ekonomikas ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu valdībai ar konkrētiem priekšlikumiem.
"Tā ir krīze, bet katra krīze ir arī jāizmanto, lai uzlabotu situāciju un nākotnē tādās auzās vairs nevarētu iebraukt," pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem sacīja Kariņš.
"Mēs vienojāmies, un šajā valdībā jau ir gana laba pieredze, kas attiecas uz finanšu sektoru, ka, no vairākām nozarēm kopā strādājot, īsā laikā varam dabūt kvalitatīvu rezultātu. Mēs vienojāmies, ka ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) vadībā līdz 1. oktobrim uz valdības sēdi tiks sagatavots informatīvais ziņojums, kas ir solis pirms likumu grozījumu sagatavošanas, kā mēs varētu, pa dažādām nozarēm strādājot, uzlabot sistēmu kopumā. Mums kā valdībai ir atbildība reaģēt, mācīties no kļūdām, kuras redzamas," sacīja valdības vadītājs.
Uz tikšanos piektdien viņš bija aicinājis finanšu ministru, ekonomikas ministru, Konkurences padomes (KP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadību. Tas darīts ar mērķi noskaidrot, kas valstī jādara, lai uzlabotu iepirkumu procedūru kā tādu un nodrošinātos nākotnē, lai ar nodokļu maksātāju naudu nepārmaksātu par pārāk dārgām būvēm vai kancelejas preču iepirkumiem.
Uz "Delfi" precizējošu jautājumu, kāda veida krīzi premjers saskata, Kariņš atbildēja, ka "tā nav politiska krīze. Tas ir atklājums, ko mūsu tiesībsargājošās iestādes ir atklājušas, ka mūsu valstī ir ilgstoši darbojies, tā ir tā apsūdzība, būvniecības nozarē kartelis, kas, vienojoties savā starpā, ir dzinis sistemātiski uz augšu valsts iepirkumu cenas. Līdz ar to mēs kā nodokļu maksātāji esam gadiem ilgi, iespējams, pārmaksājuši. Tas ir skandalozi konstatēt, ka tāda lieta mums ir." Viņš pateicās KNAB par darbu, bet atzina, ka nevar tikai paļauties, ka tiesībsargi noķers, tāpēc valdībai ir jāmeklē risinājumi, lai uzlabotu iepirkumu procedūru.
Savukārt uz žurnālistu jautājumu par iespējamiem kukuļiem amatpersonām šajā skandālā, valdības vadītājs atzina, ka negodīgi cilvēki atrodas visās valstīs visos laikos. "Jautājums ir, vai sistēma, kurā viņi darbojas, ir iespējas izpausties vai nav tādas iespējas. Ja iepirkuma procedūrā ir iespējams kaut ko sarunāt, tā nav laba iepirkuma procedūra. Tas mums ir nedaudz jāpārbūvē. Jāpadara iepirkumu sistēmu rezistentu pret negodīgiem indivīdiem," sacīja Kariņš.
Runājot par atbildību sakārtot sistēmu, lai tā kalpotu valsts interesēm, Ministru prezidents sacīja, ka "ja tas ir noticis būvniecības jomā, tad kas ir noticis ar kancelejas preču, autoparka iepirkumiem. Valsts un pašvaldības iepērk ļoti daudz. Ja vienā nozarē ir problēma, tad jāsakārto arī pārējās nozares, negaidot krīzi citur".
Uz jautājumu, vai kaut ko varētu darīt ar jau noslēgtajiem būvniecības iepirkumu līgumiem, Kariņš aicināja vairāk lūkoties nākotnē: "Viena lieta ir skaidra – būvniecības kontrolei ir jābūt ļoti stingrai tagad, lai nodrošinātu, ka tas, kas jau ir uzsākts, tiek pildīts burts burtā un cents centā tiek izpildītas vienošanās, kas noslēgtas." Pēc viņa domām, esošos līgumus ar kompānijām, kuru vārdi izskanējuši skandālā, diezin vai tagad varēs atšķetināt.
Ekonomikas ministrs Nemiro sarunā ar žurnālistiem sacīja, ka ir jau skaidrs, kur ir nepilnības, un no KP un IUB puses ir iespējams apzināt konkrētus priekšlikumus. KP to apņēmās izdarīt divu nedēļu laikā.
"Kad apzināsim šos priekšlikumus, tiksimies vēlreiz un strādāsim, lai ātri ietvertu normatīvajā aktā, ko prezentēsim valdībai. Konkrētas lietas – jāsāk domāt par iepirkumu noteikumu liberalizāciju, lai nebūtu redzams, ka tas uzrakstīts vienam konkrētam priekšmetam vai uzņēmumam. Jābūt mazākai detalizācijai, piemēram, mikroautobuss ar griestu augstumu 2,10 metri vai 2,15 metri, no tā pasažieriem nemainās nekas. Otrs – ja redzam, ka noslēgts līgums par konkrētu summu, bet pēc tam tiek iesniegtas papildu tāmes. Būtu jāregulē šis jautājums, lai pasūtītājs būtu informēts, ka šis uzņēmums bieži vien nāk ar papildu prasībām. Arī situācijās, kad prasa nodokļu parādu neesamību, bet uzņēmums nav iesniedzis gada pārskatu, bet līgums jau tikmēr noslēgts," risināmos jautājumus ieskicēja ministrs.
Kā ziņots, KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar KP veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.
KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.
Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
Birojs atklāja, ka kriminālprocesā kopumā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību. Saskaņā ar likumu tiesības uz aizstāvību ir aizturētajam, personai, pret kuru sākts kriminālprocess un aizdomās turētajam.
Patlaban izmeklēšana ir sākuma stadijā. Lai to novestu līdz sekmīgam iznākumam, procesa virzītājam jāpaveic apjomīgs darbs, nostiprinot procesuālo darbību laikā iegūto informāciju. KNAB ir sācis izņemtās dokumentācijas analīzi, datu nesēju apskati un tajos esošās informācijas apstrādi. Vienlaikus turpināsies kriminālprocesā iesaistīto personu pratināšana, informēja KNAB.
Saskaņā ar "Delfi", LETA un Latvijas Televīzijas novēroto otrdien KNAB bija ieradušies būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns, bijušais SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Tāpat KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu. KNAB iztaujāja arī bijušo "Skonto būve" līdzīpašnieku Ivaru Milleru.
"LNT ziņas" vēstīja, ka bijušajam SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājam Rāvim šajā lietā piemērots statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. To apliecināja arī viņa advokāts Dmitrijs Skačkovs.
KNAB otrdien apmeklēja arī Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").
Tāpat zināms, ka otrdien KNAB iztaujāja arī bijušo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību. Līdaka apgalvoja, ka iztaujāts kā bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Tāpat KNAB otrdien iztaujāja bijušo Valsts prezidentu un aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Viņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa apliecināja, ka Vējonim KNAB izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss.
