Lai vairotu mediju ieņēmumus, KM iesaka pārskatīt kreditēšanas reklāmas ierobežojumus
Foto: F64

Kultūras ministrija (KM) piedāvā pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, lai mediji – vietējā satura veidotāji – varētu vairot ieņēmumus no reklāmas izvietošanas, tā, atbildot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) 11. novembra rezolūciju, rosina KM. Novembra sākumā valdības vadītājs uzdeva kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) līdz novembra beigām sniegt redzējumu un konkrētus priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā portālu "Delfi" informēja Kultūras ministrijā, tā piedāvā pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, tajā skaitā meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus un uzsākt diskusijas par "digitālo nodokli", stiprināt sabiedriskos medijus un pabeigt to iziešanu no reklāmas tirgus, paredzot šim solim visa nepieciešamā finansējuma apmēru, paredzēt atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei, palielināt finansējumu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komercmedijos, izveidot un nodrošināt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbību, izveidot Mediju politikas konsultatīvo padomi un nodrošināt pastāvīgu tās iesaisti mediju politikas izstrādē, kā arī stiprināt KM Mediju politikas kapacitāti.

Vienlaikus ar uzdevumu ministram sniegt konkrētus priekšlikumus Kariņš (JV) arī aicināja Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) rīkoties sabiedrības interesēs un, izmantojot tās rīcībā esošos instrumentus, stiprināt kvalitatīvu ziņu daudzveidību un pieejamību. Kariņa ieskatā televīzijas kanālu LNT un TV3 īpašnieka "All Media Baltic" lēmums likvidēt LNT kanālu un reorganizēt abu TV kanālu ziņu dienestus ir izgaismojis Latvijas mediju vides vājās vietas un līdzšinējās mediju politikas nepilnības.

"Mediju politikai jābūt kritiski svarīgai valsts politikas jomai, turklāt spēcīga informatīvā vide ir cieši saistīta ar valsts drošības nodrošināšanu. Šī brīža situācija mediju jomā ir saasināta, un nozares aplēses liecina, ka bez pienācīga atbalsta situācija tuvākajā laikā var kļūt kritiska. Kultūras ministrijas redzējumā ir risinājumi, kas prasa finanšu ieguldījumus, gan tādi, kuri veicami, uzlabojot un papildinot normatīvos aktus. Esmu gandarīts par tikšanos ar nozares pārstāvjiem, kurā apspriedām ministrijas redzējumu," uzsver kultūras ministrs Puntulis.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam, Latvijā noteiktie reklāmas ierobežojumi vairs nespēj sasniegt to sākotnējo mērķi – ierobežot atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu Latvijas informatīvajā telpā – bet nostāda vietējos medijus nelabvēlīgākā situācijā.

Tādēļ KM rosina pārskatīt normatīvos aktus, kas nosaka preču un pakalpojumu reklamēšanas noteikumus, piemēram, 2018. gada 4. oktobrī pieņemtos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem pārāk plaši tika ierobežota kreditēšanas pakalpojumu reklāma un Latvijā reģistrēto mediju ieņēmumi no reklāmas tirgus.

Ņemot vērā, ka reklāmas ieņēmumi ir būtisks mediju finansējuma avots, ko novirzīt vietējā satura veidošanai. KM ieskatā, ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.

Lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu iespaidu ne vien uz drukātās preses ilgtspēju, bet arī abonēto preses izdevumu piegādes vienas vienības pašizmaksas palielinājumu, jārod risinājums abonētās preses izdevumu piegādes izdevumu kompensēšanai. Tāpat kā citās pasaules valstīs arī Latvijā drukātie mediji nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses. Tādēļ svarīgi nodrošināt ilgtermiņa atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei.

Gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamo vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas. KM un Latvijas mediju nozares uzņēmumi šādu iniciatīvu atbalstītu un izvērtē tā saucamā digitālā nodokļa ieviešanas iespējamību, ņemot vērā diskusijas ES institūcijās un OECD.

Lai nodrošinātu Sabiedrisko mediju ilgtspēju un stabilitāti, KM piedāvā sabiedrisko mediju finansējuma apmēru paredzēt ES vidējā līmenī jeb 0,17% no IKP. Noteikt atbilstošu un paredzamu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka šobrīd sabiedriskajiem medijiem nav iespējams plānveidīgi nodrošināt uzņēmuma attīstību, tostarp investējot tehnoloģiju modernizācijā, norāda ministrija.

Lai veiksmīgi īstenotu sabiedrisko mediju attīstību, KM pastāv uz nepieciešamību veidot vienotu sabiedrisko mediju, apvienojot sabiedrisko televīziju ar sabiedrisko radio un to interneta portālu LSM.lv vienā medijā. Pozīciju atbalsta arī NEPLP.

Nākamajā gadā tiks uzsākta Sabiedrisko mediju pakāpeniska iziešana no reklāmas tirgus. Ar 2021. gadu Latvijas Televīzija un Latvijas Radio pilnībā izies no reklāmas tirgus, līdz ar ko 2021. gadā ir būtiski paredzēt visu šim mērķim nepieciešamo finansējumu – 13 844 411 eiro. KM turpina pastāvēt uz to, ka gan nākamā, gan aiznākamā gada valsts budžetos nepieciešams rast šobrīd iztrūkstošo finansējumu 8 344 411 eiro apmērā.

Lai palielinātu komercmediju iespējas piedalīties sabiedriski nozīmīga satura veidošanā, tādejādi stiprinot Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, kā arī veicinot mediju atbildīgumu, ceļot kvalitāti un sekmējot sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata, KM rosina palielināt Mediju atbalsta fonda finansējumu par 30% gadā. Tāpat NEPLP konkursu organizēšanai komerciālajiem elektroniskajiem medijiem sabiedriskā pasūtījuma satura veidošanai un izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē, uzsverot oriģinālsatura latviešu valodā radīšanas nozīmi, būtu nepieciešami vismaz 1,1 miljons eiro gadā.

KM ieskatā svarīgi virzīties uz priekšu arī ar likumprojekta "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums" izskatīšanu un jau laicīgi nodrošināt finansējuma rašanu SEPLP izveidei un funkciju izpildei. Tādējādi tiktu nodrošināta NEPLP darbība bez iekšējā interešu konflikta situācijas un fokusēšanās uz komercmediju vides attīstību, kā arī SEPLP sākt jaunā likuma īstenošanu un sabiedrisko mediju attīstību.

KM tuvākajā laikā plāno izveidot Mediju politikas konsultatīvo padomi, nozares politikas veidošanā iesaistot pēc iespējas plašāku nozares profesionāļu loku un tādējādi nodrošinot padziļinātāku ekspertīzi un plašā nozares profesionāļu lokā izdiskutētus lēmums, kas veicina mediju nozares veiksmīgu attīstību un nodrošinot Ministru prezidenta rezolūcijā minētā virsmērķa sasniegšanu.

Pirms pieciem gadiem, veidojot KM Mediju politikas nodaļu, KM secināja, ka pilnvērtīgai nodaļas funkciju nodrošināšanai ir nepieciešamas piecas amata vietas: nodaļas vadītājs, divi eksperti un divi juriskonsulti. Taču KM iekšējie resursi bija pietiekami tikai trīs amata vietu izveidošanai. Nozares problēmjautājumu risināšanai KM Mediju politikas nodaļas resursi ir nepietiekami - optimāla nodaļas darba nodrošināšanai nepieciešams nodrošināt divu jaunu amata vietu izveidi, paredzot papildus finanšu resursus 76 564 eiro apmērā.

KM piedāvātie rīcības virzieni Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai pirmdien, 25. novembrī, tika pārrunāti ar mediju organizāciju pārstāvjiem un guvuši konceptuālu nozares atbalstu.

KM atgādina, ka koordinētas mediju politikas izveide Latvijā aizsākta vien 2015. gadā, KM no iekšējiem resursiem izveidojot Mediju politikas nodaļu ar trīs amata vietām. Aizvadīto piecu gadu laikā izstrādāti un apstiprināti Latvijas vēsturē pirmie mediju politikas plānošanas dokumenti, kas paredz mediju nozares attīstību vidējā termiņā - Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam, kā arī to īstenošanas plāns.

Izstrādāts Sabiedrisko mediju likumprojekts, pie kura darbs tiek turpināts Saeimā, izveidots un 3 gadus darbojas Mediju atbalsta fonds, sniegts atbalsts Mediju ētikas padomes darbības nodrošināšanai, veikti pasākumi nelegālu TV pakalpojumu izplatības ierobežošanai, aizsākta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un NEPLP funkciju nošķiršana, kā arī veikti vairāki medijpratības pētījumi un pasākumi sabiedrības medijpratības veicināšanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kultūras ministrija Latvijas Radio Latvijas Televīzija LNT NEPLP OECD TV3
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form