Laikraksts trešdiena atgādina, ka bez profesijas ir teju trīs ceturtdaļas no 15 378 Latvijas jauniešiem bezdarbniekiem, kuru kuplais skaits jau piesaistījis Eiropas Komisijas uzmanību. Viņu glābšanai šogad atvēlēti trīs miljoni latu un galvenie bezdarbnieka statusa iemesli esot kvalifikācijas un darba pieredzes trūkums. Lai noskaidrotu, cik nozīmīgi šķēršļi tie ir, "Dienas" žurnāliste uzdevās par nepieredzējušu jaunieti, kura meklē darbu.
"Diena" vēlējās noskaidrot, cik bezcerīgā situācijā ir jaunietis, kuram piemīt visas potenciālā bezdarbnieka "kvalitātes" – profesijas nav, darba pieredzes tāpat, turklāt strādāšanai studiju dēļ var nodoties tikai daļēji. Žurnāliste uzdevās par deviņpadsmitgadīgo Elīnu Liepu un izsūtīja savu paplāno CV uz 20 vakancēm apkalpojošajā sfērā. Rezultātā jau pēc stundas saņemts pirmais uzaicinājumu uz pārrunām lielveikalā "Rimi", kur divas dienas vēlāk pēc diezgan vieglprātīgām atbildēm darba intervijā viņa arī pieņemta darbā. Žurnāliste nedēļas laikā paspējusi apmeklēt vēl divas pārrunas un atrast arī otru darba vietu.
Pirmā kursa žurnālistikas studentes Liepas CV iepriekšējās darba pieredzes ailītē redzami četri vārdi "līdz šim nav bijusi". Viņas vienīgais izglītības dokuments apliecina, ka absolvēta vidējās vispārējās izglītības iestāde. Tātad - nav nedz profesionālas kvalifikācijas, nedz praktisku iemaņu, kas, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras teiktā, ir galvenie iemesli jauniešu bezdarbam.
Vēl CV bija norādīts, ka viņa prot latviešu, angļu un krievu valodu. Šāds potenciālā darbinieka apraksts izrādījies pievilcīgs trim no divdesmit uzrunātajiem uzņēmumiem, kuri aicināja uz darba pārrunām – lielveikalam "Rimi", tirdzniecības centrā "Spice", krogam "Alus Ordenis" un firmai, kas pārdod "Baltkom" telekomunikāciju pakalpojumus.
Vienā no darbavietām žurnālistei par 120 nostrādātām stundām mēnesī piedāvāti aptuveni 140 latu un bezmaksas ēdināšana. Šajā summā ietilpstot arī piemaksa, kuru nesaņem tikai retos izņēmuma gadījumos, "ja ļaunprātīgi esi kaut ko salaidis dēlī". Solīta arī iespēja darba grafiku apvienot ar studijām, bet vēlāk, ja sevi pierādīs, darba laiki varot būt arī elastīgāki. Ar laiku un pieredzi augšot arī atalgojums.
Savukārt uz viesmīles vakanci konkurss bijis gana nopietns – tajā viena pēc otras izjautātas vairākas meitenes. Darba intervijā jautājumi bijuši daudz un dažādi – "vai būtu gatava arī mazgāt grīdu", "cik grib saņemt un galu galā", "vai garšo alus". Tomēr solīto divu nedēļu laikā neviens no potenciālajiem darba devējiem tā arī nav piezvanījis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
