Samazinās to cilvēku skaits, kas apdedzinās ar bīstamo latvāņu sulu, piektdien raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta avīze".
Valsts apdegumu centrā, laikrakstu informējuši, ka šobrīd slimnīcā pacientu, kas būtu nonākuši saskarē ar latvāņu sulu, nav. Apdegumu centra vadītāja Monika Savicka norāda, ka bīstamākais laiks, kad cilvēki apdedzinās ar latvāņu sulu ir pagājis. "Visbiežāk tas notiek pļaujas laikā," laikrakstam stāsta Savicka.

Zemkopības ministrija izstrādājusi bīstamo augu izplatības ierobežošanas programmu, kuru iecerēts realizēt līdz 2012. gadam.

Tajā paredzēts ne tikai ierobežot latvāņu izplatību, bet arī atbildība, kam un kādā veidā šie augi jāiznīcina.

Augu šūnsula satur ķīmiskus savienojumus, kas saules gaismas iedarbībā aktivizējas. Nonākot saskarē ar cilvēka ādu un gļotādu, saules ultravioleto staru ietekmē šie savienojumi izraisa grūti ārstējamus apdegumus. Katru gadu vairāki desmiti cilvēku ar latvāņu apdegumiem vēršas medicīnas iestādēs, raksta laikraksts.

Aptauja liecina, ka 2002.gadā, vislielākā latvāņu izplatība ir Madonas rajonā. Tur šie augi izpletušies 10 311 hektāru platībā, Cēsu rajonā tie aizņem 832 hektārus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit