Laikraksts: arī rektoriem algu samazinājums; turīgākais – RSU vadītājs
Foto: PantherMedia/Scanpix

Valsts universitāšu rektoriem maksātās algas aizvadītajā gadā pierāda, ka arī augstskolu vadītājiem ir būtiski samazinājušies ienākumi, taču tie, kuri ir papildus darbojušies arī savā specialitātē, par ienākumiem nevar sūdzēties, informē laikraksts "Neatkarīgā".

Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis. Viņam pērn kopumā bija 146 522 latu ienākumi, no kuriem trešo daļu veidoja pensiju fonda izmaksas. Pārējie līdzekļi gūti algā par darbu RSU un Stradiņa slimnīcā, ziņo laikraksts.

Salīdzinājumā ar 2009.gadu, RSU rektoram pērn teju uz pusi samazināta alga, jo iepriekšējās 4420 latu mēnešalgas vietā pērn viņš saņēma 2900 latu. No RSU piešķirtās valsts dotācijas Gardovskim izmaksāti 26 662 lati par rektora pienākumiem, savukārt no universitātes pašu ieņēmumiem viņam rektora algā samaksāti vēl 8936 lati. Par profesora darbu no RSU algā viņš saņēmis nepilnus 14 000 latu, savukārt par katedras vadīšanu – nepilnus 6000 latu. RSU rektors pērn veicis arī pētnieka darbu, par ko saņēmis 8201 latu, kā arī vadījis doktorantu darbus, un par tiem algā iegūti 1700 latu.

Kopumā 2010. gadā RSU rektoram bijuši desmit dažādi algoti amati. Latvijas Pārmantotā vēža biedrībā Gardovskis pildījis pētnieka funkcijas, par ko algā saņēmis 6032 latus, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā kā ārsts un klīnikas vadītājs viņš guvis 15 871 latu. Latvijas Zinātņu akadēmijā viņš saņēmis Stradiņa vārdā nosaukto balvu 600 latu apmērā, kā arī 260 latu par projektu ekspertīzi. No Valsts kases Gardovskim atmaksāti 4813 lati par iedzīvotāja ienākuma nodokļa pārmaksu, savukārt Latvijas Ārstu biedrība RSU rektoram izmaksājusi 180 latu kā autoratlīdzību.

Pērn Gardovskis pārdevis latu rezerves fonda apliecības, par kurām ieguvis 15 146 latus. Pensiju fondā viņš iemaksājis 11 000 latu. Turīgākajam Latvijas rektoram ir salīdzinoši nelielas parādsaistības – 28 507 eiro jeb aptuveni 20 000 latu.

RSU rektoram nepieder auto, taču uz viņa vārda ir reģistrēts zemes gabals Jaunauces pagastā un trīs zemes gabali ar vienu māju Mārupes novadā.

Aptuveni uz pusi mazāki kopējie ienākumi, salīdzinot ar RSU rektoru, aizvadītajā gadā bijuši valsts lielākās augstskolas vadītājam. Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš pērn ienākumos saņēmis nepilnus 72 tūkstošus latu. Tas gan nenozīmē, ka viņam būtu mazāka mēnešalga. Gluži pretēji – Auziņam lielākos ienākumus veidoja atalgojums LU, kopumā sasniedzot teju 70 000 latu jeb aptuveni 5800 latu mēnesī.

Viņš skaidro, ka LU nopelnītā alga 20 298,86 lati bijuši no valsts budžeta dotācijas augstākajai izglītībai, 43 232,81 lats – no LU pašu ieņēmumiem, 6302,09 lati – no zinātniskajiem projektiem. Papildus tam Auziņš ieguvis Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu – Lielo medaļu un 1500 latu, no Oksfordas universitātes Auziņš saņēma 331 eiro (232 latu) lielu honorāru.

Lai arī šā gada 1. februārī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts beidza pildīt savus pienākumus, viņa amatpersonas deklarācija, kas publicēta Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datu bāzē, liecina, ka vienīgā darbavieta Knētam bijusi RTU, no kuras pērn gūti nepilni 48 tūkstoši latu. Detalizētāks deklarācijas atšifrējums liecina, ka no šiem līdzekļiem lielākā daļa – 39 394 lati – maksāti par rektora pienākumiem. Tas nozīmē, ka RTU rektora vidējā mēnešalga pērn bija nepilni 3300 latu.

Ienākumu samazināšanu izjutis arī nu jau bijušais RTU rektors, kuram 2009. gadā vidējā alga mēnesī bija 3900 latu.

Salīdzinot pārējo triju valsts universitāšu vadītāju atalgojumu, var secināt, ka ārpus galvaspilsētas esošo augstskolu rektori saņem aptuveni līdzīgas algas. Daugavpils universitātes (DU) rektors un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis no DU pērn ieguvis 32 061,91 latu lielu algu jeb 2670 latu mēnesī, savukārt no LU viņš pērn saņēmis 1082 latus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektora Jura Skujāna algu pērn veidoja 30 151 lats jeb vidēji 2500 latu mēnesī.

Liepājas universitātes rektors Oskars Zīds līdz ar iekļūšanu 10. Saeimā pārtrauca pildīt rektora amatu. Pērn viņš no Liepājas universitātes algā saņēma 16 322 latus, no Liepājas domes gūta 4220 latu liela alga, bet valsts maksātā pensija bija 9132 lati jeb vidēji 760 latu mēnesī. Algā no parlamenta Zīds saņēma 2626 latus.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form