Laikraksta norāda, ka Valsts zemes dienestā uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā kā ārzemniekiem piederošie īpašumi neparādās Latvijas un kādas ārvalsts kopuzņēmumu nopirktās mežu vai lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības. Kā atzīst pašvaldībās, statūtsabiedrībās daļai zemes platību oficiāli reģistrētais īpašnieks ir, piemēram, Latvijas pilsonis Bērziņš vai Liepiņš, bet patiesībā zeme pieder ārzemniekiem.
Piemēram, ārzemniekiem pieder visa Pilskalnes pagasta mežu zeme, bet Auces lauku teritorijā – 98%. Trešajā vietā ir Ozolnieku pagasts ar 89%. Siguldā no 659,6 hektāriem pilsētas meža zemes ārvalstu privātpersonām pieder 657,2 hektāri jeb 99,64%. No 4 431 404 hektāriem Latvijas mežu zemes pašlaik ārzemniekiem pieder 1 569 877 hektāri jeb vairāk nekā 30%.
No lauksaimnieciski izmantojamām zemes platībām visiespaidīgākās ārzemju privātpersonu izpirktās platības ir, piemēram, Auces lauku teritorijā, kur no 3751,6 hektāriem viņiem pieder 2760,8 hektāri jeb 73,59%. Lauksaimnieciski izmantojamā zeme ievērojamā platībā izpārdota arī, piemēram, Ādažu novadā. No 5568,5 hektāriem te ārzemju pilsoņi nopirkuši 3326,4 hektārus jeb 59,74%.
Skandināvu investori laikrakstam atzinuši, ka meži Latvijā šobrīd vidēji ir reizes piecas, bet dažviet pat visas desmit reizes lētāki nekā Skandināvijā. Vienlaikus to ekonomiskais potenciāls ir lielāks nekā, piemēram, Zviedrijā. Tas nozīmē, ka mežs Latvijā aug ātrāk nekā Skandināvijā un koksnes kvalitāte arī ir pietiekami laba.
Latvijā starp lielākajiem zemes un mežu īpašniekiem, kuriem pieder vairāki tūkstoši hektāru lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu, tiek minēti zviedriem Danielam Lenartam un Andersam Runneram piederošā SIA "Ruda", dāņiem Ole Gronlundam, Svendam Petersenam un Nielsam Antonam Nielsenam piederošais uzņēmums "Artis J. P.", Zviedrijas koncerna "Korsnas Holding" meitas uzņēmums "Korsnas Latvia", Somijas "Metsalitto" uzņēmumu grupas meitas uzņēmums "Silva" un desmitiem citu.
Laikraksts norāda, ka likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" gan ir noteikts, ka tā sauktajā pārejas posmā – no 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām ir ierobežojumi lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādē Latvijā. ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem. Taču turpat likumā atrunāts, ka zemi var nopirkt uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko Saeima apstiprināja līdz 1996. gada 31. decembrim.
Šis nosacījums par zemes pirkšanas iespēju attiecas arī uz fiziskām un juridiskām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996. gada 31. decembra, ja šajos līgumos paredzētas Latvijā reģistrēto fizisku un juridisku personu tiesības iegādāties zemi.
