Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš NRA paudis, ka janvārī patiesais budžeta samazinājums būs 35% oficiālā 25% vietā. "10% tiks ieturēti, rēķinot, ka arī pašreizējo budžeta prognozi valsts nespēs izpildīt. Tas būs kā rezerves fonds, ko mums atdos kaut kad gada vidū vai beigās, ja paveiksies," sacījis Auziņš.
Arī Rīgas Tehniskās Universitātes rektors Ivars Knēts norādījis, ka šāds valdības uzstādījums atstās negatīvas sekas uz studiju kvalitāti, jo skars galvenokārt pasniedzējus un budžeta studentus. Viņš gan solījis censties saglabāt pašreizējo budžeta skaitu.
Tomēr gan Auziņš un Knēts, gan citi eksperti brīdina, ka, samazinot finansējumu, augstskolām būs nodarīts būtisks kaitējums Latvijas augstākās izglītības sistēmai, kas pēdējos gados bija sākusi attīstīties. Proti, pasniedzēji darbu pametīs un darbā būs jāpieņem vai nu darbam nesagatavoti pasniedzēji, vai arī jau bijušiem mācībspēki, kas kļuvuši par pensionāriem.
Tiek arī norādīts, ka intelektuālais potenciāls ir tikai viens no dažiem resursiem, ko Latvija var attīstīt un, ka var kļūt par pamatu Latvijas attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
