Kopā gada pirmajos astoņos mēnešos emigrējuši 13 942 iedzīvotāji, un tas ir uz pusi vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.
Oficiālie dati gan atspoguļo tikai tos aizbraukšanas gadījumus, par ko cilvēki paši paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Reālie dati ir vēl krietni satraucošāki – daudzi aizbrauc, valstij par to nepaziņojot, jo nevēlas sevi apgrūtināt ar šādu formalitāti vai strādā nelegāli, raksta "Neatkarīgā".
Alternatīvu pētījumu ir veicis Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans, Latvijas Iedzīvotāju reģistra datus korelējot ar citu valstu reģistros atrodamo informāciju. Pēc viņa aplēsēm, pēdējo vienpadsmit gadu laikā no Latvijas aizbraukuši vismaz 140 000 cilvēku.
CSP uzrāda četras reizes pieticīgāku skaitli. Grandiozo atšķirību pētnieks "Neatkarīgajai" skaidro ar statistiķu slinkumu, nevis kādu komplicētāku iemeslu, piemēram, valsts vēlmi labāk izskatīties savu iedzīvotāju acīs.
Hazana aprēķinos pesimistiskākajā versijā figurē vēl lielāks skaitlis – ceturtdaļmiljons, un to par ļoti ticamu uzskata arī Nākotnes fonda valdes priekšsēdētājs demogrāfs Ilmārs Mežs. Pēc šogad notikušās tautas skaitīšanas pirmais neoficiāli publiskotais skaitlis bija 1,9 miljoni, ko CSP nekavējoties pasludināja par nepilnīgu darba versiju.
"Kopš neatkarības atjaunošanas 20 gadu laikā 500 000 Latvijas iedzīvotāju auglīgajā vecumā ir radījuši tikai 300 000 pēcnācēju. Nākamā paaudze, šie 300 000, pie pašreizējā dzimstības līmeņa radīs, augstākais, tikai 180 000 pēcnācēju. Ja stāvoklis kardināli nemainīsies, zemās dzimstības dēļ no pašreizējiem 1,3 miljoniem latviešu līdz 2050. gadam būs palikuši tikai aptuveni puse. 2100. gadā mēs būsim vairs tikai 0,2–0,3 miljoni un līdz ar to mūsu pēcnācēji pēc 100 gadiem veidos vien nelielu minoritāti no nākotnes Latvijas iedzīvotājiem. Šajos aprēķinos nav ņemtas vērā emigrācijas tendences," lēš Nākotnes fonds.