Laikraksts: baznīcas apšauba lielus ienākumus no nekustamā īpašuma nodokļa
Foto: PantherMedia/Scanpix

Valdības ieceri ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) papildus aplikt reliģisko organizāciju izīrētos īpašumus baznīcas vērtē skeptiski – plānotais finansiālais ieguvums nesanāks tik liels, kā plānots, ceturtdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā" .

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No nākamā gada ar nodokli sākotnēji tika plānots aplikt reliģiskām organizācijām piederošas dzīvojamās mājas un tām piekritīgo zemi, kā izņēmumu nosakot dzīvojamās mājas, kuras tiek izmantotas reliģiskajā darbībā, labdarībai vai sociālajai aprūpei. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Kupcis laikrakstam piebildis: "Pārrunu rezultātā jautājums par nodokļa piemērošanu tika precizēts, un tas attieksies uz dzīvojamo platību, kas tiek izīrēta. Tā nav ļoti liela izmaiņa, jo pašvaldības jau iekasēja nodokli par izīrētām telpām. Daudzas draudzes jau maksā šo nodokli. Taču situācija var būt kritiska mazajām draudzēm, jo pašlaik tām ir ekonomiski grūtāk. Ziedojumi samazinās." Viņš arī laikrakstam teicis – izīrēto telpu nomniekus nodokļa izmaiņas, visticamāk, ietekmēs. Ja baznīcai būs jāmaksā vairāk, arī nomniekiem – vairāk.

Savukārt Latvijas Romas katoļu baznīca ir neizpratnē par nodokļa lietderību. Piemēram, Rīgā baznīcai pieder trīs īpašumi, ko izīrēt, laikrakstam stāstījis priesteris Andris Kravalis. Jā, Aglonā gan ir 500 hektāru, bet tur pusciems atrodas uz baznīcas īpašuma, viņš norādījis. "Kas tad draudzei parasti pieder? Baznīcas dārzs un kapi," laikrakstam noteicis priesteris. Arī Romas katoļu baznīcas informācijas centra vadītāja Ingrīda Puce precizējusi, ka baznīcai izīrējamu īpašumu nav daudz, tādējādi valsts ienākumi no NĪN iekasēšanas būtiski nepalielināsies.

Baznīcas norādot uz vēl kādu aspektu – no īres namiem iegūtie ienākumi pārsvarā tiekot izlietoti šo ēku uzturēšanai, bet ne peļņas gūšanai.

Valsts zemes dienesta dati liecinot, ka šogad vasarā reliģiskajām organizācijām piederēja 793 dzīvojamās mājas. Šiem īpašumiem piekritīgās zemes kadastrālā vērtība bija aptuveni 27 miljoni latu, ēku – 15 miljoni latu. Tā kā lielākā daļa no šiem īpašumiem tiek vai arī var tikt izmantoti reliģiskām vajadzībām un ir atbrīvoti no NĪN, Finanšu ministrijas prognozētie NĪN ienākumi nākamgad bija ap 144 000 latu. "Nebūs tik daudz," savukārt prognozējis Kupcis. Arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas preses sekretāre Oksana Dementjeva medijiem izteikusies, ka valsts budžetā šādi iegūtie līdzekļi būs niecīgi.

Par bagātāko uzskatītajā Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzē sākotnēji kāds vīrietis pa telefonu laikrakstam apstiprinājis, ka NĪN iekasēšana no izīrējamiem īpašumiem draudzes situāciju ietekmēs būtiski. Savukārt ar draudzes priekšnieku, kurš varētu informēt precīzāk, sazināties neesot iespējams.

Pašlaik baznīcas satrauc mazo draudžu izdzīvošana. Tās pārtiek lielākoties no ziedojumiem, un jebkurš papildu maksājums tām ir sāpīgs. "Neatkarīgā" uzklausīja viedokli, ka īpaši grūti to būtu pārciest luterāņu draudzēm, kuru mācītājiem arī pašlaik neklājas materiāli spīdoši, lai neteiktu vēl skarbāk. Tiesa, šis uzskats neizskanēja no pašu luterāņu puses.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form