EK plānos ir benzopirēna normu pārskatīt pusgada laikā, gala lēmumu pieņemot nākamā gada pavasarī. Savukārt dioksīnu normas iecerēts gada laikā apspriest ar ES dalībvalstīm, lai lēmumu varētu pieņemt, vēlākais, nākamajā rudenī.
Ierosinājums samazināt dioksīnu normas par 37,5% draud ar to, ka no pārtikas pilnībā var tikt izslēgtas pilnīgi visas Baltijas jūrā zvejotās zivis, jo jau patlaban šo ķīmisko savienojumu zivīs ir vidēji 25% zem šobrīd noteiktās normas, norāda laikraksts.
Līdz ar to Latvijai bezjēdzīga kļūst otras – benzopirēna – normas pārskatīšana no pašreizējiem pieciem uz diviem pikogramiem uz kilogramu. Šāda norma nozīmē, ka zivis kārbās drīkstētu likt tikai nekūpinātas. Tātad senajam Latvijas zīmolam – šprotēm eļļā – tiek gatavots nāves spriedums.
Laikraksts ziņo, ka aptuveni 70% Latvijas zivrūpniecības produkcijas ražo no Baltijas jūras izejvielām – pamatā brētliņām un reņģēm. Zivsaimniecībā kopumā nodarbināti nedaudz vairāk kā 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, pārsvarā Vidzemes un Kurzemes piekrastes iedzīvotāji. No viņiem apmēram 7000 strādā tieši zivapstrādē.
Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits ironizē, ka Eiropas atbildīgajās iestādēs darbiniekiem maksā lielas algas un viņiem ir jāizdomā veids, kā augsto atlīdzību attaisnot. Vienīgais, kas ir izdomāts: aizbildinoties ar rūpēm par cilvēku veselību, teju vai katru gadu nākt ar aizvien jauniem ierosinājumiem.
Neuzticēšanos ZM un citu valsts iestāžu ierēdņu spējai aizstāvēt Latvijas intereses EK radās jau 2007. gadā, kad zivrūpnieki pa aplinku ceļiem atklāja, ka benzopirēna norma tiek pārskatīta. Ja nozares pārstāvji nebūtu iesaistījušies, jau šobrīd veikalos būtu nopērkamas tikai bālās šprotes.
Taču panākumi benzopirēna frontē, ja tādi būs, vēl nenozīmē, ka nozare būs glābta. Daudz bīstamāka nozarei ir EK iecere mazināt dioksīnu līmeni pārtikā. Šoruden Pasaules veselības organizācija nākusi klajā ar jauniem dioksīnu pētījumiem, radot jaunu sistēmu šo ķīmisko savienojumu toksiskuma noteikšanā. Saskaņā ar tiem dioksīnu līmenis pārtikā būtu jāsamazina par 14%, zivīm – par 18%. Zemāks līmenis noteikts ne tādēļ, ka piesārņojums palielinās, bet gan tieši pretēji – tas samazinās, tādēļ nav vajadzības uzturēt līdzšinējās normas. Izrādot īpašu rūpi par patērētājiem, ierosināts dioksīnu normu zivīs noteikt par 37,5% zemāku nekā pašreiz.
Šobrīd dioksīnu līmenis Baltijas jūras zivīs, izņemot lašus, ir vidēji par 25% zemāks par noteikto normu, turklāt tas ik gadu samazinās.
Zivrūpnieku asociācijas vadītājs izsaka aizdomas, ka šo normu lobējot Dānija. Šajā valstī uzbūvēts liels skaits jaudīgu zivju miltu rūpnīcu, kam trūkst izejvielu – reņģu un brētliņu. Ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību panākts, ka miltu ražošanas procesā no dioksīna zivīs var atbrīvoties, tādējādi šī viela nenonāk dzīvnieku barībā – miltos. Panākot reņģu un brētliņu izslēgšanu no pārtikas aprites, Dānijas rūpnieki tiek pie lētas izejvielas, ko iepirks gan no pašmāju, gan pārējo Baltijas valstu zvejniekiem.
Zemkopības ministrija laikrakstam paudusi, ka "Latvija un arī dažas citas Baltijas reģiona valstis pret to stingri iebilst. EK apņēmās Baltijas jūras reģiona problēmu izpētīt detalizēti. Nākamajā nedēļā EK plāno Baltijas jūras reģiona valstu sanāksmi, lai meklētu risinājumu dioksīnu problēmai Baltijas jūrā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
