"Latvenergo" HES tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs laikrakstam stāstījis, ka uzņēmums ir atbildīgs par Pļaviņu HES dambjiem četru kilometru garumā, Ķeguma HES dambjiem divu kilometru garumā un Rīgas HES dambjiem 15 kilometru garumā. Pārējās hidrotehniskās būves uz Daugavas lejpus Pļaviņām formāli atrodas Zemkopības ministrijas kompetencē. Savukārt par norobežojošām būvēm un aizsargvaļņiem uz citām upēm atbild pašvaldības.
Ostaņēvičs laikrakstam skaidrojis, ka Daugavas hidroelektrostacijām, īpaši Pļaviņu HES (PHES) ir nozīmīga loma, palīdzot tieši mazināt dabas stihijas izraisīto ietekmi. "Laikus izraisītas ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvēs palīdz salauzt ledu, kā tas tika darīts šogad jau nedēļu pirms plūdu sākuma – 12. aprīlī PHES ūdenskrātuvē, un pēc tam līmenis tika uzturēts, rēķinoties ar reālo, taču ļoti mainīgo, situāciju," laikrakstam paudis Ostaņēvičs.
Hidroloģe Irēna Nikoluškina "Latvenergo" panākumus ledus laušanā gan apšauba. Tur, kur upes gultnei ir lielāks kritums, ūdens skrien bez aizķeršanās, savukārt uzstādinājumu vietās straume apstājas, līdzi atrautie sanesumi nosēžas, vižņi sablīvējas. "Tādi plūdi ir cilvēka darbības sekas," rezumējusi hidroloģe.
Ikvienam šķērslim, kas nonāk upē, ir tendence augt, aiz katra baļķa Latvijas upēs pulcējas bebru armija, kas gādā klāt jaunus baļķus. Speciālisti simttūkstošgalvaino populāciju uzskata par tiešām nopietnu kaitnieku. Vides aizsardzības prasību dēļ bebru dambjus nedrīkst jaukt ārā, un tie darbojas kā tādi mazi HES – paaugstinot ūdens līmeni upē un vienlaikus arī gruntsūdens līmeni piegulošajās zemēs, norāda laikraksts.
"Ūdens plūsmā katrs šķērslis izraisa līmeņa pacēlumu. Upes vajadzētu tīrīt, kā tas tika darīts agrāk. Taču tādas valsts līmeņa programmas vairs nav," problēmu rezumējis hidroenerģētiķis un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes prodekāns Kārlis Siļķe. Ūdens vairs netek nost pat no meliorētiem laukiem.
Meliorprojekts valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš savukārt laikrakstām "Neatkarīgā paudis, ka problēmas lielajās upēs daļēji ir saistāmas ar mazo upju netīrību. Jo brīvākas ir gultnes, jo ātrāk aizskrien palu ūdeņi. Taču tīrīt upju krastus nedrīkst, un arī pret bebru darbību Latvijā ir neiedomājami saudzējoša attieksme. Mazajām Kurzemes upēm ir vēl vien problēma – sanešu kustība jūrā notiek virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem, un upju grīvas aizsērē tā, ka pat zivis netiek iekšzemē.
Jau ziņots, ka aprīļa vidū pamatīgi plūdi piemeklējusi Ogri, kur tika pārrauts aizsargdambis, plūdi plosījās arī Daugavpilī un Daugavpils novadā, kur pat tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat plūdos cietuši Pļaviņu iedzīvotāji, no krastiem izgājusi arī Gauja, applūdinot teritorijas gan pie Valmieras, gan Carnikavas un Ādažu novadā.
Valdība nolēmusi finansiāli atbalstīt šā gada pavasara plūdos cietušās pašvaldības un iedzīvotājus. Līdz 21.jūnijam pašvaldības varēs iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aprēķinus par zaudējumiem. Pašvaldības var uzradīt gan zaudējumus, kas radušies pašvaldības īpašumiem, gan iedzīvotāju privātīpašumiem.
No visiem izdevumiem, kas būs radušies pašvaldībām palīdzot iedzīvotājiem, valsts apmaksās 50%.
Savukārt visus pašvaldības īpašumu zaudējumus pēc Ministru Kabineta noteikumiem valsts kompensēs vismaz 70% apmērā, kamēr pašvaldība pati segs vismaz 30%. Esot gan noteikti arī gadījumi, kad pašvaldībai nav jānodrošina līdzfinansējums.
