Laikraksts: Jaunsleinim izredzes palikt amatā

Pagājušajā piektdienā kopā pulcējās gan no ZZS ievēlētie domju priekšsēži, kuru tikšanās bija atklāta, gan Tautas partijas (TP) jaunie pašvaldību vadītāji. TP vietējā varā pārstāvēta ar 20 mēriem, pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāka ietekme, bet vēl ap 20 novadu vadītāji ir no vēlēšanu apvienībām. LPS priekšsēdi ievēl organizācijā esošo pašvaldību pārstāvji.

Jaunsleinis laikrakstam sacīja, ka otrdien valdes sēdē aicinās LPS kongresu sasaukt 21.augustā. Viņš ir ievēlēts Ventspils novadā no ZZS saraksta, nebūdams partijas biedrs. Savukārt LPS statūti paredz, ka Jaunsleinis var pretendēt uz LPS priekšsēža amatu, jo ir pašvaldības deputāts.

Madonas novada mērs Andrejs Ceļapīters (TP), kurš pašvaldības vadībā palika, pateicoties no ZZS ievēlētajam deputātam, bija labvēlīgs arī pret Jaunsleini. "Andris ir pieredzes bagāts un var turpināt šo darbu," uzskata Ceļapīters. Taču viņš arī norādīja uz vairākām problēmām LPS darbā, ko var uztvert kā atskaņas no TP mēru sanāksmē runātā, jo līdzīgu viedokli laikrakstam pauda arī Durbes mērs Andrejs Radzevičs (TP). Abi TP politiķi uzskata, ka LPS ir jāspēj nodrošināt visas Latvijas līdzsvarota attīstība un organizācijas darbā nedrīkst dominēt kādas vienas pašvaldību grupas intereses.

TP pārstāvji laikrakstam norādīja uz neskaidro situāciju izglītības sistēmā, kuras sakārtošana, lai sekmīgi sāktu jauno mācību gadu, esot viens no pirmajiem jauno novadu uzdevumiem.

Bauskas novada mērs Valdis Veips (PS) laikrakstam sacīja, ka nav skaidrības, kas notiks ar izglītības iestāžu darbu novados, jo no Izglītības un zinātnes ministrijas nav nekādas informācijas par to.

"Es neredzu alternatīvu Andrim Jaunsleinim, kurš ir ieguldījis lielu darbu pašvaldību interešu aizstāvībā," laikrakstam teica Veips. Savukārt Balvu mērs Jānis Trupovnieks (TB/LNNK) norādīja, ka viņam neesot pamata Jaunsleini neatbalstīt, taču LPS esot jāuzņemas atbildība par novilcināto novadu reformu, kas tagad jāīsteno valstij ļoti grūtā laikā.