Dome šādu lēmumu pieņēmusi šā gada 7.jūnijā, raksta Db.
Domes deputāts Ģirts Trencis iesniedzis prasību tiesā par minētā zemesgabala pirmpirkuma tiesību realizēšanu pašvaldībai un lūgumu noskaidrot, kādā veidā īpašums tika ierakstīts zemesgrāmatā uz firmas vārda.
Trencis ar lūgumu pārbaudīt šīs lietas apstākļus vērsies Administratīvajā rajona tiesā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Kā atgādina laikraksts, līdz deviņdesmito gadu vidum nekustamais īpašums, kas sastāv no 8493 kvadrātmetrus liela zemesgabala un ēkām, piederēja pašvaldībai. Tad Leonīda Alkšņa vadītā dome ēkas privatizēja Jānim Bērziņam "zivju žāvēšanai". Nekādi sasniegumi zivsaimniecībā netika novēroti un ēkas sekmīgi sabruka.
Taču līdz 2005.gada beigām krasi pieauga zemes vērtība, un īpašuma tiesības uz ēkām ļāva "par sviestmaizi" privatizēt nu jau ļoti vērtīgo gandrīz hektāru lielo pašvaldības zemesgabalu Lielupes krastā.
2005.gada decembrī Bērziņš īpašumu pārdevis SIA "NP biznesa parks". Taču pirmpirkuma tiesības uz ēkām bija pašvaldībai, un Ineses Aizstrautas vadītā dome 2005.gada 8.decembrī nolēma tās izmantot.
"Jūrmalas pašvaldības neierobežotā valdījumā palikuši ļoti maz lielu zemesgabalu, kuros iespējama pašvaldības funkciju pildīšanai nepieciešamo ēku un būvju celtniecība. Tādējādi, iegādājoties ēkas uz 8493 kvadrātmetru lielā zemesgabala Vārnukrogs "Jahtu remonta bāze", Jūrmalas pilsētas pašvaldībai kļuva iespējams uz tā uzbūvēt pašvaldības funkciju sekmīgai pildīšanai nepieciešamās būves," skaidro Trencis.
Turklāt, izmantojot pašvaldībai likumīgi noteiktās pirmpirkuma tiesības, pašvaldība vienās rokās apvienoja zemes un ēku īpašuma tiesības.
Savukārt Raimonda Munkevica ("Jūrmala - mūsu mājas") vadītais domes vairākums šogad vispirms nolēma atteikties no ēku pirmpirkuma tiesībām, bet pēc tam piedāvāja SIA "NP biznesa parks" privatizēt zem ēkām esošo zemesgabalu par 16 latiem kvadrātmetrā.
Trencis aprēķinājis, ka, pārdodot zemi un ēkas atklātā izsolē bez pretendentu atlases, pašvaldība varētu saņemt nekustamā īpašuma tirgus vērtībai pietuvinātu pārdošanas cenu. Kā liecina ļoti piesardzīgs zemesgabala tirgus cenas novērtējums, viens kvadrātmetrs zemes šajā zemesgabalā pie Lielupes 2007.gada aprīlī maksāja vismaz 100-150 latu, bet viss 8493 kvadrātmetrus lielais zemesgabals kopā - apmēram 850 000-1 270 000 latu.
"Zemes piespiedu privatizācijas gadījumā pašvaldība iegūs apmēram desmit reizes mazāk - 16 latu par vienu kvadrātmetru," savu sašutumu pauda Trencis.
Viņš uzskata, ka Jūrmalas domes pienākums bija nodrošināt pašvaldības funkciju pildīšanu un nepieļaut zaudējumu nodarīšanu pašvaldībai, ko šajā gadījumā varēja sasniegt, tikai izmantojot pašvaldības pirmpirkuma tiesības uz ēkām zemesgabalā Vārnukrogs "Jahtu remonta bāze".
Kā raksta Db, Administratīvajai tiesai bija jāskata jautājums par to, vai pašvaldībai bija vai nebija tiesības izmantot pirmpirkuma tiesības uz ēkām, taču dīvainā kārtā prasības iesniedzējs "SIA NP biznesa parks" šā gada 21.maijā lūdza tiesvedību izbeigt, un jau 7.jūnijā dome šai firmai labvēlīgi izlēma par nekustamā īpašuma privatizāciju.
Laikraksts norāda, ka pērn Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļa četras reizes atteicās ierakstīt īpašumu uz SIA "NP biznesa parks" vārda, līdz uz laiku darbā pieņemtā zemesgrāmatu tiesnese Dina Rīna 2006.gada 29.augustā, divas dienas pirms privatizācijas pieteikumu pieņemšanas beigām, ēkas tomēr pārreģistrēja uz SIA "NP biznesa parks" vārda.
Savukārt 2006.gada 30.augustā - dienu pirms privatizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām - SIA "NP biznesa parks" iesniedza privatizācijas pieteikumu par zem ēkām esošo 8493 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu Lielupes krastā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
