Laikraksts: karstums audzē slimnīcu parādus
Foto: DELFI

Slimnīcas uzņem vairāk pacientu, nekā valsts samaksājusi, tādēļ parādi piegādātājiem aug, un līdz gada beigām slimnīcām vajadzīgā summa varētu sasniegt 35,6 miljonus latu, prognozē Veselības ministrija (VM). Slimnīcas gan neslīgst pesimismā, cenšas rast kompromisa variantus ar zāļu piegādātājiem, tās cer, ka vismaz vasaru noteikti pārlaidīs, taču rudens gan jau tiek dēvēts par kritisku, sestdien raksta laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Salīdzinot ar pērno jūliju, Rīgas Austrumu slimnīcā šobrīd ārstējas par aptuveni 15% pacientu vairāk. Vairāk ir sirds asinsvadu slimnieku, no karstuma cietušo, kuriem ir ne tikai saules dūriens, bet arī pārkaršana telpās, karstuma izraisīts vājums, reiboņi un nespēks.

Parādi ir arī ambulatorās aprūpes sfērā - 9,4 miljonu latu, tādēļ kopējā trūkstošā summa ir ap 45 miljoniem latu. Gandrīz pusei trūkstošās naudas avoti apzināti. Aptuveni 4,2 miljonus latu VM plāno pārdalīt no tās paspārnē esošo iestāžu ieņēmumiem. Pagaidām gan vēl nav zināms, kad par to lems Saeimas atbildīgā komisija, laikrakstam saka VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.

Arī par otru naudas avotu atbildes vēl nav. VM cer līdz nākamās nedēļas sākumam sagaidīt vēstuli no Pasaules Bankas (PB), vai tā var pārdalīt 15,3 miljonus latu no PB sociālā atbalsta "spilvena" naudas. Kur ņemt atlikušos aptuveni 25 miljonus latu - VM prasīs valdībai. Bundulis gan uzsver: "Nebūs tā, ka mēs, stāvot miera stājā, pieņemsim visus slimnīcu rēķinus un tos apmaksāsim." VM rūpīgi izvērtēšot pacientu plūsmas un naudas tēriņus.

Šā gada pirmajā pusgadā Rīgas Austrumu slimnīca uzņēmusi krietni vairāk neatliekamo pacientu, nekā to līgumā ir pasūtījis Veselības norēķinu centrs. Slimnīca ārstējusi pacientus par 4,7 miljoniem latu vairāk, stāsta slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova. "Mēs regulāri tiekamies un pārrunājam situāciju ar zāļu un medicīnas preču piegādātājiem un iespēju robežās veicam maksājumus par piegādātajām precēm. Esam spējuši noturēt kavēto maksājumu līkni aptuveni vienā līmenī, nepieļaujot tās krasu kāpumu," viņa stāsta laikrakstam. Ja netikšot rasts risinājums, kritiskā situācijā slimnīca nonākšot oktobrī.

Vislielākās pārstrādes naudas izteiksmē ir Paula Stradiņa slimnīcai - stacionārajai palīdzībai pārtērēti 6,2 miljoni latu, bet ambulatorajai - 0,8 miljoni. Slimnīcas finanšu direktors Modris Dzenītis laikrakstam saka: "Pirmām kārtām jāpateicas mūsu piegādātājiem par izrādīto sapratni un pretimnākšanu. Šobrīd situācija ar katru no piegādātājiem tiek risināta individuāli, saskaņojot piegāžu apjomus un mūsu iespējas samaksāt." Situāciju viņš vērtē kā nopietnu.

Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš laikrakstam saka - vasarās parasti ir mazāk pacientu nekā citos gadalaikos, taču šajā vasarā sirdzēju ir vairāk nekā parasti. Viņaprāt, galvenais iemesls ir tas, ka pacientiem saasinājušās ilgi neārstētās hroniskās slimības un viņi spiesti vērsties slimnīcā. Karstumam varētu būt kāda ietekme, taču samērā neliela.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form