Laikraksts vēsta, ka Pašvaldību lietu pārvalde (PLP) pieprasījusi ziņas par būvniecību Engures pagastā. PLP pārstāvji skaidro, ka pēc iepriekšējās publikācijas esot radušās aizdomas par nelikumīgu būvatļauju izsniegšanu un celtniecību kāpu zonā Klapkalnciemā.
"Kad saņemsim atbildi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), izvērtēsim, vai būvatļaujas tiešām izsniegtas pamatoti un likumīgi," laikrakstam skaidroja PLP juridisko jautājumu daļā. VARAM Būvniecības departaments tikai pagājušajā nedēļā saņēmis Engures pagasta attīstības plānojumu, kas nosaka visas pagasta teritorijas attīstības plānus ilgtermiņā, un drīzumā sāksies tā izvērtēšana.
Engures pagasta priekšsēdētājs Andris Kalnozols (LSDSP) atzinis, ka Klapkalnciema kāpu zonai ir nepieciešams detālais plānojumu, taču viņš neprognozē, kas nodarbosies ar tā izstrādāšanu un vai tas nebūs jādara zemju īpašniekiem par savu naudu.
Priekšsēdētājs vienlaikus pieļāvis iespēju, ka VARAM varētu pilnībā aizliegt būvniecību Klapkalnciema kāpu zonā. Kalnozols pagaidām gan nav varējis paskaidrot, kā zemes īpašniekiem tiktu kompensēti zaudējumi, kas rastos būvniecības aizlieguma gadījumā. Kalnozols arī neprognozē, kas notiktu ar daļēji uzceltajām mājām jūras krastā.
"Diena" raksta, ka Klapkalnciema kāpas kopš 2000.gada tiek apbūvētas vietās, kur nekad agrāk apbūves nav bijis. Vietējie iedzīvotāji satraukti stāsta, ka katru gadu kāpās parādās pa kādai jaunai māja. Patlaban pārdesmit metru no stāvās kāpas gala jau slejas trīs nepabeigtas mājas. Vidējai no tām redzami vien dziļi kāpā ielieti betona pamati, otrai, kas atrodas vistuvāk bijušajam zivju pārstrādes ceham, no jūras puses redzams tikai karkass, bet trešā - divstāvu koka konstrukcijas māja - jau ir zem jumta. Dziļāk kāpās slejas vēl viena māja, kuras pabeigšanai nepieciešami vien apdares darbi.
Viens no piejūras zemes gabala un jaunbūves īpašniekiem "Baltic Records Group" producents Arvīds Mūrnieks atzīst, ka par būvatļauju anulēšanu viņu neviens nav informējis. "Šobrīd atrodos izbraukumā ārpus Latvijas, tādēļ neesmu sīkāk informēts par būvatļauju apturēšanu," laikrakstam skaidrojis Mūrnieks. Viņš atzīst, ka pagaidām negrasās rīkoties radikāli. "Manā rīcībā nav nepieciešamās naudas summas, lai pabeigtu būvniecību, tādēļ šobrīd es par to nesatraucos. Ja pagasts visas lietas nenokārtos līdz vasarai, tad skatīšos, kā rīkoties," sacījis Mūrnieks.
Engures pagasta padome ir iesniegusi pagasta attīstības plānu VARAM, un Būvniecības departamenta apdzīvoto vietu plānošanas nodaļas vadītāja Lolita Čače skaidroja, ka tuvākajā laikā tas tiks izvērtēts. Viņa atzīst, ka atbildību par apbūvētajām Klapkalnciema kāpām būs jāuzņemas Engures pagastam kā juridiskai personai.
"Atļauja būvēties tiek dota, pamatojoties tieši uz pagasta padomes lēmumu," skaidroja Čače. "Tā kā zeme kā kompensācija Klapkalnciema iedzīvotājiem tika piešķirta jau 90.gadu sākumā, pagaidām grūti spriest, tieši kādus likuma pantus vai noteikumus pagasts pārkāpis, jo pagasta attīstības plāns apstiprināts tikai 2000.gadā un jaunākā likumdošana uz iepriekšējiem padomes lēmumiem neattiecas," piebilda Čače.
