Starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kā arī Kultūras ministriju (KM) sākusies stīvēšanās, kurai iestādei būt atbildīgai par sabiedrības integrācijas jomu, ceturtdien vēsta "Latvijas Avīze".

Oktobra vidū koalīcija vienojās, ka turpmāk par integrācijas jautājumiem būs atbildīga IZM, bet KM rūpju lokā paliks tikai mazākumtautību jautājumi. Oficiāls valdības lēmums gan par to netika pieņemts, taču no Zatlera Reformu partijas virzītais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzņēmās iniciatīvu šajā jautājumā.

Ķīlis pieļāva, ka nāksies mainīt iepriekšējās valdības pēdējā sēdē pieņemtās integrācijas pamatnostādnes, tikās ar paša izraudzītiem integrācijas ekspertiem.

Tad Nacionālās apvienības pārstāve, kultūras ministre Žanetas Jaunzeme -Grende trešdien tikās ar Ķīli, bet par ko notikusi vienošanās šīs sarunas laikā, gan versijas atšķiras, norāda laikraksts.

Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa laikrakstam apgalvoja, ka ministri vienojušies – integrācijas jautājumus koordinē Kultūras ministrija. IZM atbild tikai par to, lai skolās mācību saturs būtu integrāciju veicinošs un cittautiešiem būtu iespējams apmeklēt latviešu valodas kursus.

"Taču, protams, sadarbosimies ar citām ministrijām, tostarp Izglītības ministriju, ar kuru runāsim par latviešu valodas apmācību, par latviešiem ārzemēs, vēstures jautājumiem, par to, ko integrācijas jautājumos varam darīt skolā, par skolu sadarbību ar kultūras namiem un bibliotēkām. Tā kā arī Izglītības ministrijai būs plašs darba lauks," paudusi Bīviņa.

Tikmēr Ķīļa padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs laikrakstam paudis, ka vienošanās par to, kā ministrijas savā starpā sadalīs integrācijas jomu, nav panākta. Nākamnedēļ gaidāma abu ministriju speciālistu tikšanās un tikai pēc tās varētu būt lielāka skaidrība par to, kā tiks pārraudzīta šī svarīgā joma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!