Laikraksts norāda, ka minētajās valstīs valdībām var rasties problēmas saistībā ar sociālajām saistībām, par kurām panākta vienošanās ar pilsoņiem, kā arī tirgus līgumiem ar aizdevējiem un investoriem.
Latvijā jau 2009.gadā iedzīvotāji smagi izjuta bezdarba pieaugumu un mēnešalgu samazināšanos, bet 2010.gadā šai nastai pievienosies ienākuma nodokļa palielināšana par 3%, norāda laikraksts, brīdinot, ka Latvijas pašreizējai koalīcijai draud nopietns risks izjust neapmierināto iedzīvotāju atbildi rudenī paredzētajās parlamenta vēlēšanās.
Savukārt Īslandes valdībai būs grūti pārliecināt iedzīvotājus referendumā atbalstīt nepopulāro vienošanos par 3,8 miljardu eiro (2,67 miljardus latu) izmaksu Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām, lai atlīdzinātu kompensācijas, kuras tās izmaksāja saviem pilsoņiem, sedzot bankrotējušajā Īslandes bankā zaudētos noguldījumus.
Darījuma noraidīšana referendumā var izraisīt Īslandes izslēgšanu no starptautiskajiem kapitāla tirgiem.
Investori gan apzinās Latvijas un Īslandes situāciju un rēķinās ar riskiem, bet arī valstis šogad var sagādāt pārsteigumus, norāda WSJ.
"Līdzīgi jautājumi par to, cik daudz valstu ekonomikas un vēlētāji var paciest ekonomiskās krīzes seku novēršanai, 2010.gadā skars daudzas valdības," raksta laikraksts, kā piemēru minot Grieķiju, Lielbritāniju un ASV.