Pēc "Dienas" rakstītā, var uzskatīt, ka darījuma partnera statusā attiecībās ar Bojāru ir firmas RJL padomes priekšsēdis, SIA "Astramar" īpašnieks Aleksandrs Spriševskis, jo abas personas kopš 1997.gada marta ir līdzīpašnieces SIA "Astramar Liepāja". Rīgas mēram šajā firmā pieder 10% akciju, bet Spriševskim - 17%.
Likuma izpratnē darījumu partneris ir fiziskā vai juridiska persona, vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamas attiecības ar valsts amatpersonu. Šis likums stājās spēkā šogad maijā - iepriekšējais likums par interešu konflikta novēršanu neparedzēja amatpersonām aizliegumus attiecībās ar darījumu partneriem, piebilst laikraksts.
Izvērtēt to, vai mērs tiešām atrodas interešu konfliktā, atbilstoši valdības noteikumiem esot jāaicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas uzrauga interešu konflikta novēršanas likuma normu ievērošanu, kamēr darbu sāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, "Dienai" teicis Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sekretariāta vadītājs Rūdolfs Kalniņš.
Viņš sacījis, ka atzinuma sniegšana par to neesot padomes sekretariāta kompetencē, turklāt arī "Diena" ir tiesīga vērsties VID un aicināt izvērtēt konkrētu gadījumu.
Savukārt VID komunikāciju daļas vadītāja Dita Kļaviņa "Dienai" jau iepriekš teikusi, ka dienests pats negatavojas veikt pārbaudi par Bojāra iespējamo interešu konflikta likuma pārkāpumu.
Ar Bojāru "Dienai" otrdien un trešdien nav izdevies sazināties. Rīgas mērs šobrīd atrodas darba vizītē Šveicē.
"Diena" raksta, ka bažas par Rīgas mēra interešu konfliktu rada fakts, ka galvojums firmai RJL bija vajadzīgs, lai nodrošinātu 27 gadus vecā prāmja "Baltic Kristina" pirkšanu un tā darbības sākšanu. Ja tas netiktu piešķirts, būtu apdraudēts firmas iemaksātais drošības depozīts kuģa pārdevējiem - 350 tūkstoši dolāru. Šo naudu RJL bija aizņēmusies no savas līdzīpašnieces, Spriševskim piederošās firmas "Astramar".
Pēc laikraksta vēstītā, tādējādi var uzskatīt, ka mēra darījumu partnera firma bija tieši ieinteresēta, lai RJL galvojumu no ostas saņemtu. Spriševska ieinteresētību lēmumos, kas skar prāmju firmu, stiprina arī fakts, ka viņam piederošā "Astramar" ir RJL dibinātāja.
Formāli par to, ka Bojārs šajā gadījumā interešu konflikta likumu nav pārkāpis, it kā vedina spriest fakts, ka ostas valde ir koleģiāla lēmējinstitūcija un mērs vienpersoniski neko nav lēmis, norāda "Diena", piebilstot, ka jāņem vērā, ka lēmums par labu galvojumam ostas valdē tika pieņemts Bojāra izšķirīgās balss dēļ. Proti, ja Bojāra balsij nebūtu izšķirīgas nozīmes, lēmumu par labu galvojumam nevarētu pieņemt, jo par un pret balsojušo valdes locekļu skaits bija vienāds.