Laikā, kad biroju vadīja Vilnītis, tika panākts un ar valdības lēmumu apstiprināts kompromiss, ka no nākamā gada šis pienākums jāuzņemas KNAB. Tagad biroja nostāja mainījusies, jo tas lūdz pārskatīt valdības lēmumu un atstāt deklarāciju patiesuma pārbaudi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē.
Jautājumu, kurai iestādei jāpārbauda amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesums, aktualizējis deputātes Silvas Bendrātes gadījums. Proti, viņas deklarācijās neparādījās 2250 latu aizdevums no Ventspils mēra Aivara Lemberga SIA "Kurzemes radio" daļu iegādei. KNAB atbildē uz portāla "pietiek.com" iesniegumu esot norādīts, ka Bendrāte no biroja viedokļa neko neesot pārkāpusi, savukārt par deklarācijā sniegto ziņu patiesuma pārbaudi jāatbild VID.
Tas savukārt uzskata, ka dienesta kompetencē ir pieņemt deklarācijas un pārbaudīt, vai aizpildītas visas ailītes, taču tas, vai šīs ziņas ir patiesas, VID neesot jāpārbauda, izriet no VID pārstāves Evitas Eices-Mamajas skaidrojuma. VID gan deklarācijās sniegto informāciju ievadot sistēmā un veicot kontroles pasākumus, piemēram, ja "neiet kopā" kādas personas ienākumi ar izdevumiem.
Laikraksts vēsta, ka no šīm atbildēm izriet, ka pašlaik ar šo jautājumu nebūtu jānodarbojas nevienai no iestādēm, taču Ministru kabineta preses sekretāres Zandas Šadres atbilde liecina, ka tā gluži nav. "Pašreiz šī ir VID funkcija," viņa norāda.
Tiesa, valdība ir lēmusi, ka no nākamā gada šai funkcijai jānonāk KNAB pārziņā un tās īstenošanai birojam tiktu piešķirtas papildu trīs štata vietas. Šāds kompromiss tika panākts Vilnīša laikā, lai arī tas nebūt nebija tikai pozitīvi vērtēts biroja iekšienē. Šādi būtu iespējams apzināt to personu loku, kurām jāpievērš uzmanība iespējamu korupcijas risku kontekstā, tagad Dienai skaidro Vilnītis. Citās valstīs esot dažāda pieredze: daļā valstu tā ir specializēto iestāžu, bet citās - ieņēmumu dienesta pārziņā.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs norāda, ka Vilnīša viedoklim jau iepriekš esot iebildusi atbildīgā Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa un priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, kurš uzskatot, ka šo funkciju KNAB nevarot īstenot tik pilnvērtīgi kā VID, kas ir kompetents veikt personu ienākumu auditu, bez kā atsevišķos gadījumos nevarot pilnvērtīgi pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.
KNAB uzskatot, ka valsts interesēm atbilstošākais, lētākais un efektīvākais risinājums būtu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudi atstāt VID kompetencē.
Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš laikrakstam paudis viedokli, ka dalīt atbildību deklarāciju pārbaudē starp KNAB un VID esot loģiski, jo VID būtu jāatbild par jautājumiem, kas attiecas uz ienākumiem un amatpersonu mantisko stāvokli, savukārt KNAB jāpieslēdzas, piemēram, interešu konflikta gadījumos. Taču līdz šim bijušas problēmas ar dalītās atbildības realizēšanu, jo VID jau gadiem ilgi deklarāciju ziņu pārbaudei pieejot "gariem zobiem".