Abu Latvijas lielāko mazumtirdzniecības tīklu - "Rimi" un "Maxima" - pārstāvji gan laikrakstam noliedz, ka pieprasītu ražotājiem netirgot preci citiem veikaliem par zemāku cenu.
Iespējams, esošo situāciju varētu mainīt gaidāmie grozījumi Konkurences likumā, kas paredz līdzsvarot piegādātāju un lielveikalu tiesības. Šīs, jau vairāk nekā gadu apspriestās, izmaiņas likumdošanā Saeima otrajā lasījumā skatīs ceturtdien.
Saskaņā ar grozījumiem, daudz stingrākas prasības tiks izvirzītas tiem mazumtirdzniecības tīkliem, kas tirgū atrodas dominējošā stāvoklī. Ļaunprātīga šī stāvokļa izmantošana draud ar ievērojamām soda sankcijām, ko var piemērot par maksas prasīšanu no piegādātāja gan par līgumu slēgšanu, gan par preces atrašanos veikala plauktā, gan par preču piegādi jaunatveramai tirdzniecības vietai, kā arī par netaisnīgi garu norēķinu termiņu piemērošanu, ziņo laikraksts.
Vaivars laikrakstam pauda, ka šie ražotājiem uzspiestie maksājumi jeb tā dēvētais "slēptais uzcenojums" vēl vairāk sadārdzina pārtikas cenas. Pēc viņa aplēsēm, maksājumu apjomam sarūkot, pārtikas cenas teorētiski varētu pazemināties par 10-15%.
Tiesa, SIA "Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš laikrakstam paudis, ka minētās izmaksas varētu parādīties citā cenas veidošanas posmā, piemēram, lieltirgotāja uzcenojumā. Arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme atzinusi, ka, iespējams, tirgotājiem varētu rasties vēlme segt šos izdevumus ar lielāku uzcenojumu, taču arī tādā gadījumā iegūst patērētājs, jo cenu veidošana kļūtu daudz skaidrāka. Turklāt dažu no grozījumos aizliegto maksājumu atcelšana tirgotājam papildus izmaksas neradītu, norāda Jaunzeme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
