Laikraksts: Nacionālā apvienība leģionāru piemiņu rosinās godināt 17.martā  (60)

Uz šādu diskusiju partnerus aicinās Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, kuras biedri šogad vēl atzīmēs leģionāru piemiņu tāpat kā līdz šim, 16. martā noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un dodoties uz Lestenes Brāļu kapiem. Taču, lai noņemtu spriedzi, ko radījis sabiedrībā šis datums, Nacionālā apvienība varētu rosināt noteikt kā atzīmējamu dienu 17. martu - 1944. gadā šajā dienā Konstatīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome sagatavoja memorandu, kurā Latvijas politiskie un kultūras darbinieki aicināja atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti, vēsta laikraksts.

Ar šo iniciatīvu VL-TB/LNNK valdē nākuši klajā deputāti Einars Cilinskis un Imants Parādnieks, to atbalsta arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un vēl vairāki kolēģi. Taču valde atzinusi, ka šogad šo ideju nav iespējams īstenot un par to jāatsāk diskusijas pēc 16. marta, vēsta "Diena". Klātesošo vidū ir bijuši partijas biedri, kas 16. marta aizstāšanu ar 17. martu vēl neatbalsta. "Mēs vēlamies godināt brīvības cīnītājus un atrast veidu, kā to izdarīt vislabāk, jo par neatkarību cīnījās ne tikai leģionāri. Ir iespēja šo godināšanu pārnest uz citiem pamatiem,"  laikrakstam teicis Parādnieks. Viņaprāt, 1944. gada 17. martā pieņemtais LCP memorands ir kā 4. maija Neatkarības atjaunošanas deklarācija, kas diemžēl netika īstenots.

Memoranda sagatavošanas diena varētu būt nopietns pamats, "lai panāktu šiem notikumiem plašāku ietvaru", sacījis Cilinskis. Arī Bērziņš, kurš valdes diskusijā par šo jautājumu nepiedalījās, uzskata, ka te ir iespēja plašākā kontekstā sabiedrībai skaidrot, ka bija cilvēki, kuri cīnījās pret abām okupācijas varām, vēsta laikraksts.

Latvijas Centrālā padome (LCP), kas dibināta 1943. gada augustā nacistiskās okupācijas laikā, cīnījās par neatkarības atjaunošanu un pret abām okupācijas varām, cenšoties par to informēt Rietumu sabiedrību, atgādina laikraksts. Tā apvienoja vairākus politiskos spēkus, kas darbojās Latvijas brīvvalsts laikā, to vidū bija arī LSDSP un Zemnieku savienība.

Memorandu parakstīja sabiedrībā ievērojami cilvēki, kā viens no pirmajiem to izdarīja pēdējās Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš. Memoranda oriģināls tika atrasts tikai 2001. gadā, to var apskatīt Latvijas Kara muzejā, vēsta laikraksts.

Šogad apvienības politiķi tāpat kā līdz šim piedalīsies 16. marta pasākumos - Bērziņš dosies uz Lestenes Brāļu kapiem, bet Parādnieks nolikšot ziedus arī pie Brīvības pieminekļa. Gājienā no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli plāno doties Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs.

Laikraksts atgādina, ka pēc Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) domām, Saeimas deputātiem un ministriem nevajadzētu piedalīties leģionāru piemiņas gājienā.

Jau vēstīts, ka 16.marts ir "karsts" datums, ap kuru katru gadu izceļas asas diskusijas par to, vai masu pasākumi piemiņas dienā ir jāatļauj vai nav. Iepriekšējos gados dome vairākkārt aizliedza pieteiktos pasākumus, taču tiesa šos liegumus atcēla.