Pēc Lielupes spridzināšanas 2010.gada martā Vakarbuļļos krastmalā lūzt priedes un krasts no stāvkrasta kļūst par zemu, smilšainu piekrasti. Lai gan Dabas speciālisti mierina, ka šajā vietā Piejūras dabas parkā notiekot dabiski procesi, neesot iespējams prognozēt, kas notiks ar aizsargājamo teritoriju, ceturtdien raksta laikraksts „Neatkarīgā”.

Laikraksts atgādina, ka pirms diviem gadiem Nacionālo bruņoto spēku karavīri saspridzināja ledu Lielupes grīvā. Toreiz Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti atzina, ka Lielupe pēc tam kļuvusi dziļāka un vietām izveidojušies šai videi netipiskie stāvkrasti. Vides eksperti solīja, ka ar laiku armijas radītie postījumi mazināsies, jo būtisks kaitējums dabai nodarīts neesot.

 Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka krastu vajadzētu nostiprināt, lai ūdens negraužas dziļāk un neposta mežu. Pirms diviem gadiem upes krastā bija sagāzti pāris desmiti koku un puskilometra garumā krastā bija izrauti vairāki robi. Tagad krastā augošās priedes ir sagāzušās meža virzienā, daudzi koki mētājas, izrauti ar saknēm un nolūzuši, raksta „Neatkarīgā”. 

 Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs laikrakstam pastāstījis, ka inspektori vairākas reizes šo teritoriju ir apskatījuši un būtisks kaitējums nav konstatēts. Viss notiekot tā, kā dabā jānotiek. Salīdzinoši nesen Lielupe jau izgrauzusies „pa taisno” un mainījusi konkrētās teritorijas izskatu. 

 Pērn uzstādīts informatīvs stends, lai iedzīvotājiem izskaidrotu, kas notiek krastā un viņi neuztrauktos, ka dabai nodarīts postījums, un atbildīgās institūcijas neliekas ne zinis. Dabā viss esot savstarpēji saistīts, un vētrās izskalotie koki ir dabiska barjera pret tālāku krasta noskalošanu – tie mazina viļņu spēku un traucē kāpas noskalošanu.

 Sausie koki pludmalē ar laiku kļūst par savdabīgiem ainavas elementiem un vienlaikus ir arī mājvieta dažādām piekrastes augu un dzīvnieku sugām, norāda „Neatkarīgā”.