Ministru prezidenta Einara Repšes ārštata padomniekam informācijas tehnoloģiju jautājumos Viesturam Šutko ir kopīgs bizness ar ārzonas firmu "Jetfirm Limited", kurai viegli atrast saistību ar Krievijas aizsardzības ministriju un Krievijas specdienestiem, piektdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Laikraksts informē, ka "Jetfirm Limited" ar Krājbankas palīdzību 2001. gada sākumā veica aizdomīgu darījumu, ieguldot 13 miljonus dolāru Ukrainas viesnīcās, darījumu personīgi koordinējis toreizējais bankas prezidents Arnolds Laksa, kurš patlaban ir Latvijas pirmās partijas (LPP) biedrs. "Jetfirm Limited" naudu uzticēja Krājbankai, kura savukārt jau kā savu naudu to aizdeva minētajām Ukrainas viesnīcām.

Šādā darījumā ir iespējams saskatīt likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu minētās pārkāpuma pazīmes: "Finansu līdzekļu vai mantas pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana", norāda laikraksts.

"Lursoft" dati liecina, ka "R un I Demo" pieder Šutko (36,75%) un divām ārzonas firmām - "Jetfirm Limited" (50,92%) un "Edenbridge LLC" (12,33%). "Jetfirm Limited" adrese Lielbritānijā ir tāda pati kā Krājbankas darījumos ar Ukrainas viesnīcu minētās "Jetfirm Limited" adrese. Kā "Jetfirm Limited" pārstāvis dokumentos ir minēts Aleksandrs Babakovs - ietekmīga persona Krievijā. Viņš ir Krievijas Armijas centrālā sporta kluba (ACSK) direktoru padomes priekšsēdētājs. Internetā atrodamā oficiālā informācija liecina, ka ACSK pieder gan privātiem investoriem, gan Krievijas Aizsardzības ministrijai. Turklāt ACSK savas varenības kaldināšanā ne vienreiz vien izmantojusi Krievijas specdienestu palīdzību.

Šutko savulaik bijis preses sekretārs un pat viceprezidents "Lainbankā", kur padomes priekšsēdētājs bija Laksa, bet prezidents - Vilis Dambiņš. Ja Šutko ir partijas "Jaunais laiks" (JL) biedrs, tad Laksa pārstāv LPP. Dambiņa tuvs draugs Viesturs Koziols ir LPP deleģētā ekonomikas ministra padomnieks. Gan Laksa, gan Koziols ievērojamas summas ir ziedojuši it kā konkurējošajai partijai JL, klāsta NRA.

Laikraksts arī norāda, ka pavisam nesen Krievijas kara prokuratūra ierosinājusi krimināllietu par Krievijas Aizsardzības ministrijas 1999. gada darījumiem ar "Lainbanku" un "Grindeks".

"Iespējams, ka šajos darījumos meklējams izskaidrojums pašlaik vērojamajām it kā dīvainajām politiskajām saitēm starp LPP un JL līderiem. Iespējams, ka šajos darījumos norūdījusies draudzība starp iepriekšminētajām personām, kas pašlaik realizējas ministru padomnieku un citos ietekmīgos amatos," vēsta NRA.

Premjera palīgs Dans Titavs uz NRA jautājumu, vai uz Repšes padomnieku izvēli kaut kādu iespaidu atstājuši iepriekšminētie darījumi, atbildējis, ka Latvijas Bankas funkcijās nekad nav ietilpis aizdomīgu darījumu likuma izpratnē pētīšana - ar naudas atmazgāšanas novēršanu nodarbojas prokuratūra.

Tomēr laikraksta minētos faktus premjers likšot pārbaudīt, solījis Titavs. Viņš arī paudis viedokli, ka NRA vēršanās pret Šutko esot "kampaņas turpinājums", lai ar dažādām "puspatiesībām" diskreditētu premjeru.

Latvijas Banka pagaidām nespējusi noformulēt savu viedokli par NRA uzdotajiem jautājumiem, bet Šutko uz telefona zvaniem neatbildējis.

Satversmes aizsardzības biroja vadītāja vietnieks Uldis Dzenītis atturējies sniegt komentārus par to, vai nav dīvaini, ka vairākām varas amatos esošam personām ir kopīgs ar Krievijas Aizsardzības ministriju saistīts biznesa partneris. "Mēs nekad neesam teikuši, kas ir mūsu interešu objekts," teicis Dzenītis. Vaicāts, vai jaunatklātie fakti neapraud valsts drošību, Dzenītis skaidrojis: "Nē. Jo informācija, kas ir publiski pieejama, nevar tikt izmantota personu kompromitēšanai. No valsts drošības aspekta daudz būtiskāka ir tā informācija, kas nav publiski pieejama."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form