Viņš laikrakstu informējis, ka jaunajā māsterplānā 2013.-2018. gadam neesot paredzētas tik "asas kustības" kā iepriekš, kad notika slimnīcu reorganizācija un slēgšana. Šoreiz lielāku uzsvaru likšot uz ambulatorās aprūpes attīstību.
Topošajā ambulatorās un stacionārās attīstības plānā īpaši ņemšot vērā tautas skaitīšanas rezultātus, proti, aktuālos datus par iedzīvotāju skaitu reģionos. Atbilstoši iedzīvotāju blīvumam plānošot, cik attiecīgajā vietā nepieciešams ģimenes ārstu, cik ambulatoro speciālistu, kāds ir vēlamais nodrošinājums ar medicīnas iekārtām, informē laikraksts, atsaucoties uz Muciņa teikto.
VM valsts sekretārs "Dienai" pieļāvis, ka ambulatoro palīdzību varētu vairāk koncentrēt lielākās ārstniecības iestādēs. Ārstu speciālistu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu esot krietni audzis, jo "iedzīvotāji ātrāk pamet valsti nekā ārsti", stāstījis Muciņš. "Mēdz būt, ka speciālistam nav tik daudz darba, lai būtu pietiekami nodarbināts. Jo lielāks ir ārstu tīkls, jo lielākas ir izmaksas, tāpēc varētu vairāk koncentrēt speciālistu pakalpojumus," paskaidrojis viņš. Primārajai, proti, ģimenes ārstu un viņu palīgu, aprūpei gan jābūt pēc iespējas pietuvinātai iedzīvotājiem, laikrakstam uzsvēris Muciņš.
Valsts sekretārs pastāstījis, ka atbilstoši demogrāfiskajai situācijai māsterplānā ņems vērā, ka mazāk nepieciešamas dzemdību nodaļas, bet lielāka uzmanība jāpievērš vecāka gadagājuma hronisko pacientu aprūpei. Kādas izmaiņas skars slimnīcu sektoru, pagaidām vēl nav zināms, taču visdrīzāk nav plānotas krasas izmaiņas slimnīcu skaitā, informē "Diena".
Muciņš laikrakstam paudis uzskatu, ka iepriekšējais veselības masterplāns "lielos vilcienos īstenots, un vismaz virziens ir ieturēts, bet ir dažas atkāpes no plāna". Kā norāda "Diena", vēl pirms desmit gadiem Latvijā bija vairāk nekā simt slimnīcu, tagad to skaits ir ap 50. Pāris gados par aprūpes slimnīcām un poliklīnikām pārveidoja vairāk nekā 20 Latvijas lokālo neatliekamās palīdzības slimnīcu.