Foto: F64
29% skolas gaitas uzsākušo jauniešu mācības nebeidz, pirmdien atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vēsta laikraksts "Diena".

Dati liecina, ka mācības jau pamatskolā pamet 11% skolēnu, savukārt pamatskolu pabeidz, bet tālāk mācības neturpina 4%. Vēl 8% jauniešu mācības pamet vidusskolas, bet 6% arodizglītības laikā. Tādējādi kopumā mācības skolās pamet 29%.

Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) atzinis, ka "tā ir problēma". Viņš paudis, ka diezgan liela daļa no mācības pārtraukušajiem skolēniem kopā ar vecākiem pārcēlušies uz ārzemēm, taču par to nav paziņojuši valsts institūcijām.

Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Dzintra Kohva norādījusi, ka bērni mācības pārtraukuši arī ģimenes ekonomiskā stāvokļa, nepietiekamas vecāku saiknes ar skolu un nepietiekamas skolotāju profesionalitātes dēļ. Daļa skolēnu mācības pamet, jo nevar tās apvienot ar darbu. Bet vēl citiem motivācija zudusi, jo viņi neredz sakarību starp augstāko izglītību un augstāku dzīves līmeni.

Savukārt sabiedriskā politikas centra "Providus" pētniece Marija Golubeva norādījusi, ka izglītības sistēma ir pārāk birokrātiska. Piemēram, papildus naudu par darbu ar skolēniem, kam ir grūtības mācīties, skolas var dabūt tikai, ja tās licencē ir atsevišķas mācību programmas.

Broks laikrakstam "Diena" skaidrojis, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir plāns, kā risināt ekspertu minētās problēmas. Ministrija grasās paveikt trīs darbus. Pirmais no tiem - valdības noteikumu ieviešana, kas nosaka, kā skolām ir jāinformē vecāki, pašvaldības un citas institūcijas par to, ka skolēns kavē skolu. Otrs darbs - pedagoģiskā atbalsta personāla nodrošināšana, bet trešais - mācību satura pārstrādāšana. Dati liecina, ka skolēni nesekmīgi kļūst pēc 4. klases, tāpēc jāpilnveido mācību saturs, lai nesekmību novērstu jau saknē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!