Laikraksts "Diena" trešdien raksta, ka šādus secinājumus tiesībsargs izdarījis pēc pārbaudes par to, cik tiesiska ir soda piemērošana gadījumos, kad ātruma pārkāpšanu fiksējis fotoradars. Tiesībsargs pat aicina izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas novērstu iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) ir paredzēta atbildība par braukšanas ātruma neievērošanu, bet Ceļu satiksmes likumā (CSL) noteikts: "Ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, par to bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols — lēmums." Trijās dienās tas tiek nosūtīts transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrācijas apliecībā norādītajam auto turētājam.
Tiesībsargs uzskata, ka šāds formulējums nav saskaņā ar vispārējiem cilvēktiesību principiem, raksta "Diena". Valsts policijai (VP), konstatējot, ka ar fotoradaru fiksēts pārkāpums, ir pienākums noskaidrot pārkāpumu izdarījušo personu. Neveicot izmeklēšanu, objektīvi nav iespējams konstatēt pārkāpumu izdarījušo personu, tādējādi iespējami gadījumi, kad tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija — par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sodīta persona, kas pārkāpumu nav izdarījusi, laikraksts atstāsta tiesībsarga atzinumā teikto.
Kā veiksmīgāko piemēru tiesībsargs min Lietuvas modeli, kurā fotoradari fiksē ne vien auto, ar kuru izdarīts pārkāpums, bet arī tā vadītāju. Īpašniekam policija nosūta paziņojumu, kurā norādīts laiks, kad jāierodas policijā un tiks izskatīts jautājums par soda uzlikšanu. Policijai darbiniekiem jānoskaidro, vai īpašnieks ir tā persona, kuru fiksējusi kamera.
"Lietuvas modelis vispār ir nekāds, tas nestrādā," uz to laikrakstam atbild VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, kurš līdz 1.septembrim vadīja Ceļu policiju. Tomēr viņš piekrīt, ka tiesībsarga atzinums jāņem vērā un risinājumi jāmeklē.
