Ceļu speciālā budžeta likvidācija pirms gadiem desmit nebūt netraucēja pieaugt tam naudas apjomam, kādu treknajos gados ceļiem, ielām, tiltiem u.tml. būvēm atvēlēja valsts pamatbudžets. Attiecīgās valsts programmas izpildītais finansējums pieauga no 78 miljoniem latu 2005. gadā, kad treknie gadi sākās, līdz 235,7 miljoniem latu 2008. gadā, kura otrajā pusē sākās ekonomiska krīze.
Kopā ar ES palīdzību un atskaitot ceļu tīrīšanas izdevumus, 2005. gadā par 82,3 miljoniem latu tika rekonstruēti, atjaunoti un uzbūvēti 283,2 kilometri ceļu ar asfalta segumu. 2008. gadā par 154,4 miljoniem latu iegūti 199,5 kilometri atjaunota vai jauna ceļa. Pagājušogad par 41,6 miljoniem latu tika iegūts 76,1 kilometrs ceļa.
"Darbu kvalitāte viennozīmīgi kļuva labāka, jo uzlabojās tehnika, nāca klāt pieredze, pilnveidojās līgumi un tehniskās prasības, bet tas nenozīmē, ka uzlabojās ceļu tīkla kvalitāte," šos skaitļus laikrakstam komentējis LVC Ražošanas pārvaldes direktors Gints Alberiņš. "Drīzāk jārunā par to, ka izdevās uz brīdi apturēt tālāku ceļu tīkla stāvokļa pasliktināšanos. Būvdarbu rezultātā neliela daļa no ļoti sliktā stāvoklī esošajiem ceļu posmiem tiek salaboti, bet vienlaikus nāk klāt citi posmi, kam steidzami nepieciešams kārtīgs remonts," viņš paudis.
Satiksmes ministrija šogad ir nosūtījusi pieprasījumu pēc papildu naudas valdībai, bet valdība – pārsūtījusi to Finanšu ministrijai. Atbilde tiek gatavota.
Papildus prasītie deviņi miljoni latu būtu mazliet vairāk par desmitdaļu no kopējā finansējuma, kādu valsts jau piešķīrusi satiksmes būvēm. Šogad tām atvēlēti kopā 80,7 miljoni latu, kas jāsadala starp valsts autoceļu pārvaldīšanu, uzturēšanu, atjaunošanu par 60,3 miljoniem un mazliet virs 20 miljoniem latu mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai. Šādā finansējumā jāiekļauj gan ceļu tīrīšana ziemā, gan lāpīšana pavasarī, gan atjaunošana un jaunbūves būvdarbu sezonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
