LDz vadītāja Zorgevica pagājušā gada ienākumi uzņēmumā saskaņā ar viņa amatpersonas deklarāciju bijuši Ls 78 942, lai gan atbilstoši šiem valdības noteikumiem nedrīkstētu pārsniegt Ls 60 000, tas ir, 12 x Ls 4000 + 3 x Ls 4000.
Kā norāda DB, šiem noteikumiem neatbilstu arī Zorgevica šā gada ienākumi, kuri, atbilstoši LDz valsts pilnvarnieku šā gada 19.aprīlī notikušajā akcionāru ārkārtas pilnsapulcē pieņemtajiem grozījumiem uzņēmuma valdes locekļu atalgojumā, pārsniegs Ls 80 000.
Ar šo visu sešu LDz valsts pilnvarnieku vienbalsīgi pieņemto lēmumu Zorgevicam noteikta ne tikai Ls 4000 mēnešalga kā uzņēmuma ģenerāldirektoram (viņa pirmajam vietniekam un diviem vietniekiem - attiecīgi Ls 3600 un Ls 3400), bet arī apmēram Ls 1800 ikmēneša piemaksa kā valdes priekšsēdētājam un ikgadējā prēmija par 2001.gadu - vairāk nekā Ls 10 000.
Nu jau bijušais LDz valsts pilnvarnieks Žoržs Tikmers laikrakstam apliecinājis, ka samaksas sistēma būtiski nav mainīta. Ikmēneša piemaksa LDz valdes priekšsēdētājam formulēta kā "mēneša atlīdzība par valdes locekļa pienākumu izpildi", valdes priekšsēdētājam piemērojot atlīdzības koeficientu 10, valdes priekšsēdētāja pirmajam vietniekam - 8, valdes priekšsēdētāja vietniekam - 7. Šie koeficienti tiek reizināti ar vidējo darba algu iepriekšējā ceturksnī uzņēmumā kopumā. Vidējā mēnešalga LDz, pēc uzņēmuma ģenerāldirektora vietnieka Riharda Pedera teiktā, esot apmēram 180 latu.
Savukārt prēmija katram valdes loceklim pēc gada pārskata apstiprināšanas izmaksājama no darba samaksas fonda, un tā noteikta 0,3% apmērā no uzņēmuma bilances peļņas pirms nodokļiem, informē laikraksts. LDz peļņa pirms nodokļiem, pēc Pedera sniegtās informācijas, pērn bijusi Ls 3,538 miljoni, tātad prēmijas apmērs katram no četriem valdes locekļiem nedaudz pārsniedzis Ls 10 600.
Taču vienlaikus valsts pilnvarnieku lēmumā noteikts, ka visas algas un prēmijas, ko saņem LDz vadītāji, nedrīkst pārsniegt likumdošanā noteiktos maksimālos apmērus. Kā secina DB, tas arī tiek ievērots, ņemot vērā Finansu ministrijas skaidrojumu, kurā teikts, ka šie Ministru kabineta noteikumi attiecas tikai uz uzņēmumu vadītājiem un viņu vietniekiem, bet tajos nav iekļauts jautājums par darbu valdē. Tātad Zorgevica kā LDz ģenerāldirektora atalgojumu noteikumi ierobežo, bet kā LDz valdes priekšsēdētāja - ne.
Finansu ministrijā atzīst, ka šāda situācija tiešām pastāv un tādā ir arī citas īpaši lielās valsts statūtsabiedrības, kam tāpat sniegti līdzīgi skaidrojumi. Taču citas iespējas neesot bijis - likumdošanā nav bijis deleģējuma arī valdes locekļu atalgojumu noteikt Ministru kabineta noteiktā kārtībā, tāpēc noteikumi pieņemti pašreizējā redakcijā.
Atbilstoši valsts amatpersonu deklarācijām, "Latvijas kuģniecības" prezidents un valdes priekšsēdētājs Andris Kļaviņš pērn uzņēmumā saņēmis Ls 209 428, bet "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons - Ls 80 294.