"Kultūras ministrija ir ļoti skaidri definējusi, ka vēlas no maksātāju loka izslēgt birojus. Lai arī LaIPA piekrīt, ka mazajiem birojiem no viena līdz varbūt pat 10 darbiniekiem atlīdzība nav jāmaksā, tomēr, ja uzņēmums izdara apzinātu izvēli atskaņot mūziku, jo tā nodrošina un kaut kādā mērā palielina peļņu, kā to pierāda dažādi pētījumi, tad, mūsuprāt, nav pamata birojus vienkārši tāpat izslēgt," uzsvēra Platpere.
LaIPA neiebilst, ja maksa par mūzikas atskaņošanu netiktu iekasēta no mazajiem birojiem, taksometriem vai šoferiem, kas klausās radio savā kabīnē, jo tas arī nav ekonomiski pamatoti, tomēr lielajiem birojiem, ražotnēm un citiem apvienības ieskatā par mūzikas atskaņošanu joprojām būtu jānorēķinās.
LaIPA ir iesniegusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā savu piedāvājumu publiskā izpildījuma definēšanai, proti, ka tas ir "darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, klātesot vairākām personām, ārpus ierastā ģimenes un tās sociālo paziņu loka".
"Tas pasaka, ka visi šie sabiedrībā diskutētie jautājumi par to, vai Jāņos un Līgo svētkos, draugu ballītēs [par mūzikas atskaņošanu] ir jāmaksā, – tas to visu izslēdz, tāpat arī mazos uzņēmumus," paskaidroja Platpere.
Savukārt Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvis Reinis Briģis norādīja, ka vēl ir pāragri izteikt viedokli, jo vēl gaidāmas debates pirms likuma pieņemšanas otrajā lasījumā un "paredzams, ka ļoti daudz kas vēl mainīsies", tādēļ no plašākiem komentāriem par KM priekšlikumiem pagaidām atturējās.
Par autortiesību aģentūru stingrāku uzraudzību ne LaIPA, ne AKKA/LAA iebildumu nav, jo tās jau pašlaik ievērojot Kultūras ministrijas izvirzītos noteikumus.
"Mēs uz to skatāmies pozitīvi, jo pēc būtības LaIPA darbā tas neko nemainīs. Mēs jau pašlaik ievērojam visus tos principus, ko ministrija grasās formalizēt," sacīja Platpere un atgādināja, ka LaIPA pirms diviem gadiem bijusi viena no tiem, kas rosināja Autortiesību likumā noteikt, ka organizācijām maksājamās atlīdzības lielums ir ekonomiski jāpamato.
Arī AKKA/LAA pārstāvis minēja, ka organizācijai patlaban nav bažu par KM plāniem to stingrāk uzraudzīt.
"Aģentūrām jau ir ļoti stingri iekšējā audita un uzraudzības noteikumi, jo tās visas ir vienotā konfederācijā ‒ SESAC, kam ir ļoti stingri iekšējie noteikumi. Tā ka par to pagaidām nekādu bažu nav," atzina Briģis.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete ("Vienotība") aģentūrai BNS pastāstīja, ka komisija līdz pagājušās nedēļas beigām ir saņēmusi vairākus priekšlikumus Autortiesību likuma grozījumiem pirms otrā lasījuma un komisija tos sāks skatīt nākamnedēļ ‒ 9. vai 10.oktobrī. Jau pašlaik esot skaidrs, ka priekšlikumu izvērtēšanai būs nepieciešamas vairākas sēdes.
Jau vēstīts, ka Kultūras ministrijā izveidotā darba grupa pagājušajā nedēļā nāca klajā ar priekšlikumu Autortiesību likuma grozījumu projektā precizēt publiskā izpildījuma jēdzienu. "Lai likuma izpratnē izpildījumu uzskatītu par publisku, tam jābūt apzināti vērstam uz noteiktu, no vairākām personām sastāvošu cilvēku auditoriju, kā arī klausītāju vidū vai attiecībā pret izpildījuma veicēju nedrīkst pastāvēt personiskas attiecības. Tādējādi, piemēram, ja mūzika tiek atskaņota ģimenes, draugu vai paziņu lokā, tostarp, ja paziņas ir darba kolēģi, tas nav atzīstams par publisku izpildījumu," norādīja KM.
Ministrija arī rosina stingrāk uzraudzīt autortiesību aģentūras un uzlikt tām par pienākumu ekonomiski pamatot to noteiktos tarifus par autordarbu izmantošanu.
Ziņots arī, ka Saeima 21.jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja pretrunīgi vērtētos grozījumus Autortiesību likumā, kas noteic, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu, līdz ar to tā sauktā radio atskaņošanas nodeva nebūtu jāmaksā.
Priekšlikumus otrajam lasījumam varēja iesniegt līdz 28.septembrim, un otrajā lasījumā likumprojektu varētu skatīt oktobra pirmajās divās nedēļās. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti jau izteikušies, ka līdz grozījumu pieņemšanai galīgajā lasījumā tie vēl var mainīties par 99%.
Pašreiz ir nepieciešamas licences gan raidorganizācijām, gan arī personām, kuras uztver raidorganizāciju veidotos raidījumus un ar radioaparātiem vai televizoriem tos dara pieejamākus plašākam sabiedrības lokam. Pēc grozījumu veikšanas licences būtu nepieciešamas tikai raidorganizācijām.
Patlaban likums paredz, ka bez licences publiski var atskaņot radio ziņas, bet mūzikas laikā radio aparāts ir jāizslēdz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
