AppleMark
Foto: F64

Lai gan Rīgas domes (RD) opozīcija Ušakovam mutiskus aicinājumus atkāpties no amata izsaka gandrīz katrā sēdē, uzticības balsojumi Rātsnamā pieredzēti salīdzinoši reti. Portāls "Delfi" atskatās uz līdzšinējo mēra veiksmes sēriju uzticības balsojumos.

Pirmais mēģinājums atlaist Ušakovu notika 2009. gada 23. decembrī, kad ārkārtas sēdi sasauca par "nedemokrātisku vadības stilu, privātu biznesa interešu lobēšanu, kā arī nesaimnieciskumu un naudas izšķērdēšanu". Opozīcija arīdzan atgādināja par sēdi, kurā Ušakovs un vicemērs Ainārs Šlesers lamājušies. Pēc trīs stundu debatēm Ušakovs amatu saglabāja.

2011. gada novembrī "Vienotību" veidojošā partija "Pilsoniskā savienība" aicināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu izvērtēt Ušakova atbilstību amatam saistībā ar viņa rīcību, piedaloties parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par otras valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Sprūdžs atbildēja, ka Ušakova parakstīšanās referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu nav likuma pārkāpums un nevar kalpot par pamatu viņa atstādināšanai.

Tai pat laikā biedrības "Demokrātiskie patrioti" domes frakcija un Saeimas Nacionālās apvienības frakcija sāka parakstu vākšanu par mēra atlaišanu. Kā iegansts tolaik tika minēts gan balsojums par krievu valodu, gan paziņojumus par Nacionālo bibliotēku un naudas šķērdēšanu "Rīgas satiksmē". "Vienotības" domes frakcija parakstu vākšanā neiesaistījās un balsojums nenotika.

2013. gadā pēc tā dēvētās Zolitūdes traģēdijas, kurā, sagrūstot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, opozīcija pieprasīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava atkāpšanos. Dienu vēlāk opozīcija pieprasīja arī Ušakova un vicemēra Andra Amerika atkāpšanos, mudinot viņus uzņemties politisko atbildību par notikušo. Reaģējot uz šiem aicinājumiem, Ušakovs 4. decembrī pats sasauca sēdi "par uzticības izteikšanu mēram". Opozīcijas deputāti uz šo "farsu" neieradās.

2014. gada janvārī par Ušakova atkāpšanos tika debatēts gandrīz trīs stundas. Opozīcija mēram veltīja virkni pārmetumu – bizantisku augstprātību un darbošanos pretēji rīdzinieku interesēm, nespēju konstruktīvi vērtēt savu darbību pēc traģēdijas Zolitūdē, naudas izšķērdēšanu un uzkrājumu tērēšanu, sabiedrības šķelšanu, bezdarbību būvniecības kontrolē, kūtrumu korupcijas risku ierobežošanā, neskaidrās dotācijas un naudas izlietojumu "Rīgas satiksmē", kā arī populismu un haosa radīšanu sabiedriskā transporta biļešu politikā, solot un reklamējot atlaides, kuras vēl nav stājušās spēkā.

Tikmēr koalīcijas politiķi kritizēja opozīciju, sakot, ka opozicionāri ir sasaukuši bezjēdzīgu sēdi, kuras iznākums, zinot koalīcijas balsu pārsvaru, jau esot skaidrs. Vairāki domnieki norādīja, ka šis jautājums jau izsmelts tā gada decembra sākumā, kad Ušakovs sasaucis ārkārtas sēdi par uzticības izteikšanu sev pašam.

Tagadējais domes sasaukums par Ušakovu vairākkārt sūdzējies ministram Kasparam Gerhardam (NA), kurš par iespējamiem mēra likumpārkāpumiem ziņojis Ģenerālprokuratūrai.

Vēstīts, ka piektdienas, 14. decembra, vakarā notiks paša mēra organizēts uzticības balsojums pēc pēdējā laika notikumiem pašvaldības SIA "Rīgas satiksme".

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) novembrī sāka kriminālprocesu saistībā ar saistībā ar "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem.

Otrdien KNAB veica procesuālās darbības, tostarp vairāk nekā 30 kratīšanas. Kriminālprocesā aizturētas kopumā astoņas personas – sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Aizturētās personas ir uzņēmējs Māris Martinsons, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, Čehijas uzņēmuma "Škoda Transportation" komercdirektors Vladislavs Kozaks, SIA "Alkom-Trans" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Krjačeks, uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes locekle Elīna Kokina un viņas biznesa partneris Edgars Teterovskis.

Ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis piemērots vien Kokinai, pārējiem piemērots apcietinājums.

Trešdien preses paziņojumu izplatīja arī Polijas pretkorupcijas dienests (CBA), informējot, ka Polijas dienesta un Latvijas KNAB kopīgas starptautiskas izmeklēšanas laikā Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā.

Rīgā KNAB aizturējis cilvēkus, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā saistībā ar teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja "Rīgas satiksme", ziņoja Polijas dienests.

KNAB gan precizēja, ka birojā sāktais kriminālprocess par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem un Polijas pretkorupcijas dienesta kriminālprocess ir divi atšķirīgi kriminālprocesi, kurus saista tikai izmeklēšanā iesaistītās personas.

Savukārt ceturtdien no amatiem atkāpās "Rīgas satiksmes" valde, kuras vietā kopš piektdienas darbojas pagaidu valde kādreizējā satiksmes ministra Anrija Matīsa vadībā.

Tags

Ainārs Šlesers Nils Ušakovs Rīgas dome Rīgas satiksme

Comment Form