Nevis tikai klausīties, bet sadzirdēt, just empātiju, paust savu viedokli, uzklausīt pretējos viedokļus un rast kompromisus, iesaistīties. Šīs šķietami tik pašsaprotamās lietas ir ļoti svarīgas mūsu ikdienā, tāpēc "Demokrātijas fitnesa" izstrādātājas sauc tos par "muskuļiem", kur katram no tiem ir sava treniņprogramma.
"Laipni lūgti "Demokrātijas fitnesā"! Mēs katrs esam demokrātija," ar šādu uzrunu fonda "Dots" telpās tika sākts treniņš. Vārdi "treniņš" un "fitness" tiek lietoti, lai demokrātiju sasaistītu ar sportošanu. Dalībniekiem nebija jāvelk sporta apģērbs un nodarbība nenotika sporta zālē. Šis ir speciāli izstrādāts koncepts, kā padarīt demokrātiju aktīvāku.
"Demokrātijas fitnesa" koncepts radās ļoti nejauši. "Sākumā mēs domājām, vai varētu būt sporta zāle, kurā trenēt demokrātiju, vai var būt tādas "demokrātijas treniņprogrammas". Tad mums iepatikās šī ideja, arī citi teica, ka tas varētu būt kaut kas interesants, tāpēc mēs sākām strādāt pie šī fitnesa koncepta," portālam "Delfi" stāstīja viena no trenerēm Laurente.
Lai nonāktu pie tā, kur koncepta izveidotāji ir tagad, tika strādāts divus gadus un vēl joprojām viss nav pilnībā pabeigts, jo "muskuļu" ir vēl daudz vairāk. "Turklāt, tie atšķiras dažādās valstīs un kultūrās," piebilda Laurente. Šo divu gadu laikā ir izveidota "Demokrātijas fitnesa" rokasgrāmata un izstrādātas treniņprogrammas astoņiem "muskuļiem", kā arī treniņu nodarbības tiek vadītas dažādās valstīs un atšķirīgām auditorijām, pielāgojot uzdevumus.
Rīgas vizītes laikā notika četru "muskuļu" trenēšana – personīgā aktivitāte, aktīvā klausīšanās, viedokļa paušana un verbālā pašpārliecība jeb spēja pārliecinoši izteikties mutiskā formātā.
Sporta zāles atmosfēra tika nedaudz simulēta, telpas stūros noliekot oranžus konusus un attiecīgā pārbaudījuma "trenerei" izmantojot svilpi treniņa sākumā un beigās. Jāpiebilst, ka viens treniņš notiek 30 minūtes un šis laiks ir speciāli izvēlēts kā optimālākais laiks treniņam. "Treniņš" notika, pildot uzdevumus neformālā gaisotnē, pārrunājot dažādus jautājumus pāros vai grupās, analizējot piemērus no savas dzīves, izdarot secinājumus, izjūtot dažādas prasmes caur personisko prizmu.
Sarunu festivāla "Lampa" direktore Ieva Morica atklāja, ka uz Latviju gribēja atvest šīs mācības, lai dotu cilvēkiem praktiskas prasmes un zināšanas par to, kā var uzlabot savas demokrātiskās spējas. "Empātija, aktīva klausīšanās, drosme, saņemšanās pašam kaut ko darīt – tās ir lietas, kas ir kaut kur gaisā, bet ikdienā mēs par to varbūt pat nepadomājam. Apzināties šīs prasmes, šos "demokrātijas muskuļus", padomāt par tiem, patrenēt tos ir tas, kas var palīdzēt cilvēkiem kļūt drosmīgākiem, atbildīgākiem un iesaistītākiem," stāstīja Ieva, kura arī piedalījās šajā treniņā kā viena no dalībniecēm.
Viņa uzskata, ka empātija, aktīva klausīšanās, kompromisu meklēšana ir prasmes, kas ir apgūstamas – tas nav nekas abstrakts un nesasniedzams, to var apgūt un pielietot jebkurš.
"Demokrātijas treniņā" piedalījās daudzi, kas paši nodarbojas ar apmācību vai citu treniņu vadīšanu, tāpēc viņiem bija interesanti iejusties citā lomā. Ilze Dzenovska ir sertificēta mediatore un vada treniņus dažādās organizācijās un atšķirīgiem cilvēkiem. Kā labās prakses piemērus viņa uzsvēra mācīšanos no savas pieredzes, jo "tas, kas ir personisks, tas ir spēcīgs" un ilgāk paliek cilvēku atmiņā, rada spēcīgāku ietekmi un atstāj efektu. "Treneri ir baigi ašie citus mācīt, bet jautājums, cik tu pats esi demokrātijas nesējs, vai tu pats ar savām viedokļu līdera pozīcijām esi gatavs uztvert citu viedokļus. Tai patiesajai dzirdēšanai ir vajadzīgi treniņi," viņa uzsvēra.
Kā teica trenere Laurente: "Ja nākamajās dienās pēc treniņa jūti muskuļus, tad treniņš ir bijis izdevies." Treniņa dalībnieki tika apmācīti, kā pašiem vadīt līdzīgas "Demokrātijas fitnesa" nodarbības, ko arī tiek aicināti darīt.
"Mūsu galvenais mērķis pašlaik ir dot šo konceptu un uzdevumus lietošanai citiem, izplatīt idejas tālāk pasaulē. Varbūt pienāks tāds brīdis, kad cilvēks aizdomāsies, kuru "muskuli" viņš izmanto pašlaik, piemēram, uzdodot jautājumus vai esot ieinteresētam par kādu tēmu," sava koncepta vīziju atklāj Laurente.
"Demokrātijas fitnesa" izveidotāji turpina strādāt pie vēl citu "muskuļu" trenēšanas programmu izstrādes -"ļoti svarīga demokrātijā ir uzticēšanās, tāpat arī kritiskā domāšana un prasme darboties ar sociālajiem tīkliem, kas mūsdienās ir ļoti būtiska prasme, bet daudziem diezgan vāja," uzsver Laurente.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
