Gan alkšņu zilais lapgrauzis, gan alkšņu zaļais lapgrauzis ir augēdājs un nav bīstams cilvēkam, norāda Vilcāne.
Šo kaitēkļu kāpuri apēd lapu mīkstumu, atstājot neskartu dzīslojumu. Savukārt pašas vaboles lapām izgrauž ovālus caurumus.
VMD speciālisti norāda, ka nedz alkšņu zilais lapgrauzis, nedz zaļais alkšņu lapgrauzis kokiem nenodara neatgriezeniskus bojājumus, un nākamajā pavasarī lapas atkal saplauks. Līdz ar to meža īpašniekiem nav nepieciešams veikt nekādus īpašus pasākumus.
Vilcāne pauž, ka alkšņu zilo lapgrauzi (Agelastica alni) ļoti bieži var novērot vasarā uz alkšņu lapām.
Dabā tās var ieraudzīt kā tumši zilas, nelielas vaboles, kurām segspārni ir koši un ar metālisku spīdumu.
Alkšņu zilais lapgrauzis pamatā barojas ar alkšņu lapām, bojā arī bērzu, apšu, ievu, ķiršu, ābeļu, plūmju, rožu un kārklu lapas, bieži vien apgrauž dzinumu mizu.
Savukārt alkšņu zaļā lapgrauža (Melasoma.aenea), saukta arī par alkšņu spīdīgo lapgrauzi, vabole ir 6,5–8,5 milimetrus gara, tā ir ovāla un zaļā krāsā, retāk sastopama zilā krāsā, tai ir metālisks spīdums un smalks punktējums.
Šis kaitēklis Latvijā sastopams visā teritorijā, bojā baltalksni, melnalksni, bērzu, un irkaitīgs tikai alkšņa jaunaudzēm.
VMD uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī īsteno meža ugunsapsardzību un uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību.
