"Ekstrēmisti" – uzzinājusi, ka šo vārdu dzimtajā valstī tagad attiecina uz viņu, viņas māsām un brāļiem, Larisa (vārds mainīts) bija izbrīnīta. "Mēs esam likumpaklausīgi, mierīgi cilvēki. Mēs ieročus rokās neņemam, pat bērniem rotaļu ieročus nedodam," viņa saka. Taču 2017. gada aprīlī Krievijas Augstākā tiesa organizāciju "Jehovas liecinieki" atzina par ekstrēmistisku. Larisa ir viena no tiem organizācijai piederīgajiem, kas pieredzējuši ticīgo vajāšanu, lūguši un saņēmuši patvērumu Latvijā. Lēmums pēkšņi vienā dienā pamest Krieviju Larisai bija patiešām ekstrēms.
"Kopumā viņu nav daudz, runa varētu būt par pāris desmitiem cilvēku," tā portālam "Delfi" atbild Jehovas liecinieku preses pārstāvis Vjačeslavs Zaicevs uz jautājumu, cik daudz Latvijā varētu būt no Krievijas atbēgušu draudzes pārstāvju. Viņu vidū ir vairākas ģimenes ar bērniem. Tiesa, iespējams, ne visi saņēmuši jau uzturēšanās atļauju.
Sargājot personas datus un apzinoties ierašanās apstākļus, detalizētus datus par Larisu un viņas ģimeni šajā rakstā vienojāmies neatklāt. Larisa arī runā tikai par sevi, neiesaistot citus ģimenes locekļus. Saruna notiek pa telefonu. Ievērojot karantīnu, dzīve norisinoties mājās kādā daudzstāvu māju rajonā un to viņa pametot, tikai, lai ar masku uz sejas un gumijas cimdiem rokās aizietu līdz tuvējam veikalam.
Pēdējos trīs gados Krievija ir bijusi viena no galvenajām izcelsmes valstīm, no kurām Latvijā ieradās patvēruma meklētāji. Piemēram, 2018. gadā bēgļi no Krievijas bija 27% no visiem patvēruma meklētājiem, savukārt pērn – 13 %. Cik daudz no viņiem patvērumu meklējuši tieši reliģisku iemeslu dēļ, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) nevar pateikt, jo šādas uzskaites neesot. Pēc PMLP sniegtās informācijas secināms, ka pēdējos trīs gados no Krievijas atceļojušo cilvēku skaits, kas Latvijā saņēma bēgļa vai alternatīvā statusu nedaudz pārsniedz 30.
"Gan no Krievijas kolēģiem, gan citiem kolēģiem – reliģijas pētniekiem – esmu dzirdējusi, ka Jehovas liecinieku vajāšanas Krievijā ir ļoti nopietnas, pat sliktāk nekā padomju laikā, līdz ar to ir diezgan pamatota vēlme kaut kur doties," norāda reliģiju pētniece Agita Misāne. Bažās par savu drošību un dzīvību vairāki draudzes biedri devās bēgļu gaitās uz vairāk valstīm, arī Somiju un Lietuvu.
Latvijā 2018. gadā bija 2216 Jehovas liecinieki, norādīts Tieslietu ministrijas 2018. gada reliģisko organizāciju pārskatā. Tiesa, lai arī mūsu zemē Jehovas liecinieki ir reģistrēta reliģiska organizācija (pirmās divas draudzes juridiski reģistrētas 1998. gadā), viņi medijos izpelnījušies ne tikai reizēm apzīmējumu ar nokrāsu "kristīgā sekta," bet arī publikācijas par tās stingro "nē" dienēšanai armijā un jo īpaši asins pārliešanai, turklāt, ja tas kritiskos brīžos skar bērnus, par kuriem lēmumus pieņem vecāki. Pēc kāda notikuma 90. gados pat izskanēja Saeimā doma, ka viņu darbība jāaizliedz.
Kad aizliedza, pārgāja uz dzīvokļiem
Ierodoties Latvijā, no mantām līdzi bija tikai čemodāns, stāsta Larisa. "Sākumā mums likās, ka viss ar laiku pieklusīs, bet tagad redzam, ka nenorims," viņa nopūšas, raksturojot situāciju Krievijā
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
